Savā runā R. Balodis atsaucās arī uz Latvijas Universitātes profesora Jāņa Ikstena sacīto nesen Latvijas Televīzijas diskusijā, kurā J. Ikstens šo ir nosaucis «par pilnīgi aptaurētu priekšlikumu». Sarunā ar Dienu politologs ceturtdien neatteicās no iepriekš teiktā. Viņš uzskata, ka šīs izmaiņas likumos nenostiprinās partiju sistēmu. Redzamākajiem politiskajiem spēkiem ne tagad, ne arī agrāk nav bijusi problēma nodrošināt skaitlisko ietekmi. Taču partiju sistēma tāpēc nekļuva spēcīgāka. Viņaprāt, esošās partijas ir izteikti centralizēti organizētas ar lielu līderu ietekmi. «Tas būs slikts signāls situācijā, kad politiskā konkurence jau tā ir ierobežota,» teica J. Ikstens un atgādināja par 5% barjeru vēlēšanās un tiesībām iesniegt sarakstus tikai partijām un to apvienībām.
No sirds Latvijai ir viens no politiskajiem spēkiem, kas bija izveidots nepilnu gadu pirms iepriekšējām vēlēšanām, un tajā tolaik bija mazliet vairāk nekā 200 biedru. R. Balodis arī pats nav šīs partijas biedrs. Otra 12. Saeimas jaunpienācēja - Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - ir labākā situācijā. Tās līderis Mārtiņš Bondars Dienai atgādināja, ka LRA veido vairāki politiskie spēki un 520 biedru jau ir tās lielākajā dalīborganizācijā - Reģionu aliansē -, kura kopā ar Vidzemes partiju dibināja LRA. Pirms balsojuma M. Bondars solīja atbalstīt grozījumus likumos, lai neteiktu, ka «mēs baidāmies no lielajām partijām - mēs esam gatavi ar tām konkurēt». Taču M. Bondars saredz iniciatīvā mēģinājumu pie varas esošajiem to saglabāt, mazinot konkurenci. LRA, tāpat kā Saskaņa, balsojumā tomēr atturējās.
Grozījumus Saeimas vēlēšanu, kā arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kurus pieņēma ar koalīcijas balsīm, Saeima sāka skatīt pēc bijušā Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas. Viņš bija iesniedzis vairākus priekšlikumus, rosinot stiprināt arī partiju sistēmu. Lai to izdarītu, Saeima izvēlējās noteikt stingrākas prasības politiskajiem spēkiem, kas pretendē uz dalību vēlēšanās. Lielākā Saeimā pārstāvētā partija ir Saskaņa, kurā ir ap 4000 biedru, Vienotībā - vairāk nekā 2500, līdzīgs skaitliskais sastāvs ir arī Zaļo un Zemnieku savienībai, kuru veido vairākas partijas. Lielākā ir Latvijas Zemnieku savienība ar 1600 biedriem. Nacionālajā apvienībā Visu Latvijai!-TB ir nedaudz vairāk par 820 biedriem.
Saeimas vēlēšanās sevi pieteica vēl vairāki jauni politiskie spēki - arī bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītā Jaunā konservatīvā partija, kurai joprojām nav 500 biedru. Taču J. Bordāns to neuzskata par problēmu, un viņam nodrošināt nepieciešamo skaitlisko sastāvu līdz vēlēšanām nebūšot grūtību. Viņš atbalsta stipru partiju veidošanu, bet neuzskata, ka šis ir veids, kā to panākt. No pieredzes J. Bordāns atceras, ka savulaik ir vēlējies ar saviem domubiedriem integrēties Nacionālajā apvienībā, taču partijās pastāv iekšējā konkurence un jaunu līderu parādīšanās tajās netiek veicināta, ko tagad varot redzēt, vērojot notiekošo Vienotībā.
Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars jau gadiem ir runājis par spēcīgu partiju veidošanu, un ar šādu mērķi Vienotība apvienoja trīs politiskos spēkus, kuru pārstāvji tagad savā starpā gan strīdas, un sāka sadarbību ar vairākām reģionālajām partijām. Tagad A. Kampars Dienai atzina, ka ar biedru skaita palielināšanu vien nevar sasniegt šo mērķi, bet tā ir viena no sastāvdaļām pasākumu paketē, kurā viņš redz arī nepieciešamību palielināt valsts finansiālo atbalstu partijām, lai tās var finansēt savu biedru politisko darbību - politiskā produkta radīšanu diskusijās ar ekspertu iesaistīšanos, biroju atvēršanu, «lai politika nav jāveido ar mediju starpniecību».