Uzklausot ar dzelzceļa projekta īstenošanu saistītās personas, Saeimas Eiropas lietu komisija pirmdien paziņoja, ka aicina «iesaistītās puses nodrošināt pilnu un pastāvīgu atbalstu projekta tālākai attīstībai un virzībai, kā arī ievērot projekta īstenošanai līdz šim noteikto laika grafiku, kas nodrošinātu ES līdzfinansējuma saņemšanu un apgūšanu atbilstoši plānam». Satiksmes ministrs U. Augulis, kurš komisijas sēdē nepiedalījās, Dienai sacīja: «Projekts iet savu gaitu, un tur nekas mainīties nevar, ja nemainās Eiropas Savienības atbalsts.» Tieši bažas par, iespējams, nepietiekamo ES finansējumu iepriekš likušas satiksmes ministram šaubīties par projekta lietderību. U. Auguļa politiskais domubiedrs A. Lembergs nesen sacīja, ka «Rail Baltica ir politisks projekts, kuram nav nekāda ekonomiskā pamata», ziņo aģentūra LETA. «Ne Tallinā pasažieru ir tādā skaitā, lai uz Berlīni joņotu pilni vilcienu sastāvi, ne Rīgā viņi īsti ir,» ir teicis A. Lembergs.
Eiropas platuma sliežu projekta Rail Baltica kopuzņēmuma a/s RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa komisijas sēdē uzsvēra, ka šis ir lielākais dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstīs pēdējos simt gados, kura īstenošanā piedalās Lietuva, Latvija un Igaunija. Tas savienos Baltijas dzelzceļa tīklu ar Eiropu. Baltijas valstu kopuzņēmuma dibinātājs un akcionārs ir SIA Eiropas dzelzceļa līnijas, kura valdes loceklis, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands sēdē atzina, ka starpvalstu līgums vēl nav noslēgts, taču ir plānots to izdarīt līdz vasarai. Piecpadsmit gados projektā plānots investēt piecus miljardus eiro visās trijās valstīs. ES projektu finansē 85% apmērā, tas nozīmē Latvijas valsts budžeta līdzfinansējumu 15%. Tā bija atbilde arī uz Saskaņas deputātu jautājumiem par slogu, kādu jaunais dzelzceļš varētu radīt valsts budžetam. Eiropas platuma sliežu dzelzceļš, kas savienos Tallinu, Rīgu un Viļņu, dos iespēju pasažieriem šo maršrutu mērot trīsarpus stundās. Pasažieru vilcieni varēs pārvietoties ar ātrumu 240 kilometru stundā. Savukārt kravas vilcieni, kuri atslogos autoceļus, brauks ar ātrumu 120 kilometru stundā. Rail Baltica ik gadu ļautu pārvadāt piecus miljonus pasažieru, pastāstīja B. Rubesa.
Intervijā Latvijas Radio pirmdien transporta nozares eksperts Tālis Linkaits sacīja: «Rail Baltica projekts ir iegājis tajā fāzē, kad to pilnībā apturēt vairs nav iespējams, jo ir pieņemti ES līmeņa lēmumi, piešķirts finansējums šī dzelzceļa atzara būvniecībai. Taču ir iespējams šo procesu torpedēt, izsist kaut kādu personisku labumu no tā īstenošanas.» Eksperts arī piebilda, ka «dažs labs Ventspils pusē varbūt domā, ka jebkurš ceļš, kas neiet uz Ventspili, ir slikts ceļš». Taču šī nauda jau esot iezīmēta, un to pārdalīt nav iespējams. Komisijas sēdē T. Linkaits aicināja uz Rail Baltica palūkoties plašāk un atgādināja, ka Centrāleiropā cilvēki pieraduši pārvietoties ar vilcienu, bet Baltijas valstis viņiem ar šo transporta veidu nav sasniedzamas. Arī ekonomiskā attīstība esot lielāka tur, kur ir spēcīga transporta infrastruktūra.
Iespējamos riskus Saeimas deputāts Rihards Kols (NA) saredz arī iepirkumu procesā. B. Rubesa atzina, ka tā ir viņas atbildība - nodrošināt, lai iepirkumi «tiktu veikti profesionāli un būtu caurspīdīga pārraudzība». Iepirkumu procesu noteiks Eiropas Savienības vadlīnijas. Šis ir pirmais Baltijas valstīm piederošais kopuzņēmums, kas sniegšot arī kopīgu pieredzi iepirkumu procedūras veikšanai, teica B. Rubesa.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (Vienotība) atzina - kad sākusies projekta sabiedriskā apspriešana, kas notika 15 pašvaldībās, šķitis, ka tas nekad nebeigsies, «tāpēc tas ir liels panākums, ka esam tikuši tik tālu». Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) atgādināja gan par piketu pie valdības, gan aso reakciju Rīgas iedzīvotāju sapulcēs. Ja runājot par Ventspili, tad jauns dzelzceļš uz to netiks būvēts, bet esot paredzēts modernizēt esošo. Savukārt kolēģim Armandam Krauzem (ZZS), kurš ir dzīvojis Torņakalna stacijas tuvumā un atminas, kāds troksni naktīs bijis, kad garām gājuši kravas vilcieni, A. Matīss atbildēja - tagad runa ir par pavisam citas tehnoloģijas sliedēm, un kravas vilcieni vairs neizraisīšot ne tādu troksni, ne vibrāciju.