Finanšu krīzes, nespēja vienoties par federālo budžetu un ekonomikas stagnācija - tas viss ASV vēsturē jau ir bijis un kaut kā ticis apturēts vai novērsts. Varētu pat teikt, ka Savienotās Valstis apvij tāda kā neievainojamības aura. Pasaules ekonomika buksēja un pat brauca atpakaļgaitā, taču amerikāņiem vienmēr atradās kāds risinājums, un reitinga aģentūru tabulās iepretim ASV vienmēr bija atrodami trīs A.
Ceturtdien varētu pienākt tā diena, kad Savienotajām Valstīm būs jātiek galā ar kādu līdz šim vēl nebijušu izaicinājumu - tām draud parādsaistību maksātnespēja. Lai arī runa ir tikai par mākslīgi noteiktu barjeru, tomēr vienīgā iespēja to pārvarēt ir, republikāņiem un demokrātiem atrodot kopēju valodu, taču pagaidām neizskatās, ka kāda no pusēm būtu ar mieru piekāpties. Vai sagaidīsim vēl vienu melno ceturtdienu?
Brīdinājumi par to, ka sekas var būt dramatiskas, jau izskanējuši no visām iespējamām pusēm. Kamēr ES ekonomikas un monetāro lietu ministrs Olli Rēns brīdina par dramatiskajām maksātnespējas sekām un gauso Eiropas ekonomikas atlabšanu, kāda cita valsts jau ir pieprasījusi jaunu pasaules kārtību. Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra Xinhua pirmdien izplatīja paziņojumu, kurā tiek pieprasīta «postošās blokādes» izbeigšana. Ziņojuma turpinājumā, no vienas puses, tiek pausta cerība, ka amerikāņi spēs attaisnot viņiem doto uzticību, bet, no otras, brīdināts, ka visu pārējo liktenis vairs nedrīkstot atrasties tikai vienas «liekulīgas nācijas» rokās. Ķīna, kā zināms, ir lielākais ASV parādsaistību galvotājs, tāpēc it kā vēlas, lai amerikāņiem viss izdodas, taču pēc tam gan būtu pienācis pēdējais laiks «deamerikanizētai pasaulei».
Krievija gan nav tik nozīmīga amerikāņu parāda galvotāja kā Ķīna, tomēr arī tai ir par ko raizēties. Nevienam nav noslēpums, ka Krievijas labklājība lielā mērā ir atkarīga no gāzes cenām un tādējādi arī no gāzes pieprasījuma. ASV gan ir pilnībā spējīgas savu iekšējo gāzes pieprasījumu apmierināt, tomēr, ja politiķiem neizdotos vienoties par parādu griestu celšanu, tas ietekmētu valsts ekonomiku un amerikāņiem varētu rasties vērā ņemami gāzes pārpalikumi. Dažs Krievijā pat sāk atminēties 1998. gada finanšu krīzi. Finanšu ministra vietnieks Sergejs Strorčaks gan šādu scenāriju intervijā laikrakstam Rossiskaja Gazeta kategoriski noraida, tomēr ir skaidrs, ka arī lielā kaimiņvalsts izjutīs amerikāņu nevienošanās sekas. Zināmas bažas pauž arī Kremļa oficiālā radiostacija Golos Rosii un situāciju apraksta lakoniski - Amerika ar pasauli spēle krievu ruleti.
Ja izveidojušos stāvokli vērtē ar vēsu prātu, tad šķiet, ka pēdējā brīdī tomēr kādam būs jāpiekāpjas un ka tie, visticamāk, būs republikāņi. Raugoties uz pēdējā laika aptaujām, var novērot, ka konservatīvo vērtību pārstāvji strauji zaudē savus atbalstītājus. Viņu izvirzītais ultimāts salīdzinājumā ar situācijas nopietnību izskatās pēc ļoti bīstama untuma. Atliek vien cerēt, ka uzvarētāja beigās tomēr būs saprāta balss.