Gluži kā tas bija aukstā kara gados. Taču, ielūkojoties Stokholmas starptautiskā miera pētījumu institūta apkopojumā par valstu militārajiem izdevumiem un to izmaiņu tendencēm, redzama milzīga disproporcija. Ja Krievija par savu lielāko sāncensi militāro resursu ziņā vienmēr uzskatījusi ASV, tad abu valstu militāro tēriņu dati (ASV 2015. gadā - 596 miljardi USD pret Krievijas 66,4 miljardiem USD) atklāj, ka diskusijas par abu reālo konkurētspēju ir liekas. Ja nu gribas Krieviju ar kādu salīdzināt, tad drīzāk jāskatās Lielbritānijas (55,5 miljardi USD), Indijas (51,3) un Francijas (50,9) virzienā.
Jā, varam teikt, ka Krievijā ir ievērojami zemākas darbaspēka un citas izmaksas nekā ASV vai rietumeiropas valstīs, tomēr tas lietas būtību nemaina, jo viena lieta ir esošās «saimniecības» uzturēšana, cita - ieguldījumi modernizācijā, kas izmaksu ziņā varētu ne tik ļoti atšķirties. Ņemot vērā, ka ASV militārajām vajadzībām izdod 33,%, Lielbritānija - 2%, Indija - 2,3%, Francija - 2,1% no IKP, bet Krievija - 5,4%, varam secināt, ka pēdējās jau tā novārdzinātā ekonomika šo tēriņu nastu izjūt krietni smagāk.
Protams, straujam uzbrukumam ar to pietiktu, taču skaidrs, ka arī Krievijā pie varas esošie šos spēku samērus ļoti labi pārzina un noteikti negrib nonākt zaudētāja lomā, kur nu vēl paši sevi apdraudēt, pieļaujot atomieroču lietojumu. Līdz ar to muskuļu demonstrējumi vairāk uztverami kā pasākumi pašapziņas stiprināšanai. Diena