Viņš arī pauž pārliecību, ka ES ir nepieciešama Krievija, ja tā vēlas palikt globāls spēlētājs.
"Šobrīd Krievija un ES nonākušas pie sazarojuma, kad ir nepieciešams atbildēt uz jautājumu - kādu mēs redzam mūsu attiecību nākotni, kādā virzienā mēs grasāmies iet," publikācijā, kas parādījusies īsi pirms viņa vizītes Grieķijā, skaidro Putins.
Pašlaik ir piemērots laiks, lai nostiprinātu partnerattiecības, ja puses izdarīs pienācīgus secinājumus no Ukrainas krīzes.
"Esmu pārliecināts, ka no notikumiem Ukrainā ir jāizdara pienācīgi secinājumi," raksta Krievijas prezidents.
Viņš aicina ES līderus "ķerties pie tā, lai no Atlantijas līdz Klusajam okeānam radītu plašu ekonomiskās un humānās sadarbības telpu, kas ir balstīta vienādas un nedalāmas drošības arhitektūrā".
"Svarīgam solim šajā ceļā vajadzētu būt Eiropas un Eirāzijas integrācijas procesu harmonizācijai," uzskata Putins.
"Krievija vadās no nepieciešamības veidot vienlīdzīgu, patiesas partnerības dialogu ar ES plašā jautājumu lokā - no vīzu liberalizācijas līdz energoalianses izveidošanai." Tomēr "atbildes gatavību iet pa šādu savstarpēji izdevīgu un perspektīvu ceļu Eiropas kolēģos" Maskava pašlaik nesaskata.
"Vienlaikus uzskatām, ka neatrisināmu problēmu mūsu attiecībās ar ES nav," apgalvo Putins. Lai atgrieztos uz daudzplānu partnerības ceļa, vajag vienīgi atteikties no kaitīgās loģikas pēc principa "spēle vienos vārtos", praksē ņemt vērā vienam otra viedokli un intereses.
"Vecā kontinenta pienācīgais stāvoklis jaunajā starptautiskajā realitātē var tikt nodrošināts, tikai apvienojot visu Eiropas valstu iespējas, tostarp Krievijas," norāda Putins.
Maskava informēja, ka Putina vizītē Grieķijā galvenie jautājumi būs tirdzniecība un ekonomika un abas valstis parakstīs vairākas divpusējas vienošanās. Sīkāku informāciju Kremlis nesniedza.
ES un Krievijas attiecības ievērojami pasliktinājās Ukrainas konflikta dēļ.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Minētajām nozarēm piemēroto sankciju termiņš beigsies jūlijā. Sankciju pagarināšanai nepieciešams vienbalsīgs atbalsts, un ES līderi šo jautājumu plāno apspriest nākamajā mēnesī.
Putins piektdien Atēnās tikties ar Grieķijas premjerministru Aleksu Cipru un prezidentu Prokopi Pavlopulu.
Plānots, ka Ciprs ar Putinu abi kopā atklās mākslinieka Andreja Rubļova slaveno ikonu "Debesbraukšana", ko Tretjakova galerija aizdevusi Bizantijas un kristiešu muzejam Atēnās.
Savukārt sestdien Putins piedalīsies svinībās par godu tūkstošgadei kopš krievu klātbūtnes senajā mūku kopienā Atonā, Grieķijas ziemeļos. Pasākumu plāno apmeklēt arī Krievijas Pareizticīgo baznīcas patriarhs Kirils.
Krievijā un Grieķijā abās ir spēcīga pareizticīgo kopiena, un reliģijas jomā abas valstis saista ciešas saites.
Piedzīvojot smagas ekonomiskās likstas, Grieķija pēdējos gados ir vairākkārt lūgusi Krievijas palīdzību. Tiek uzskatīts, ka Ciprs lūdza Krievijai finansiālu palīdzību arī pagājušajā gadā, kad Grieķija atradās uz bankrota sliekšņa, lai gan Krievijas amatpersonas to noliedza.
Krievijas uzņēmi ir vairākkārt saistīti ar nepabeigtajiem privatizācijas darījumiem Grieķijas enerģētikas un transporta nozarēs.
Putins laikrakstā Katimerini licis noprast, ka Krievija joprojām ir ieinteresēta Grieķijas dzelzceļā un Saloniku ostā.
Katimerini ziņoja, ka darījums starp Krievijas naftas gigantu Rosneft un grieķu uzņēmumu Hellenic Petroleum varētu tikt parakstīts Putina vizītes laikā.
Atsaucoties uz Krievijas valsts tūrisma aģentūras datiem, Kremlis norādīja, ka Grieķiju šogad, visticamāk, apmeklēs aptuveni miljons krievu.
Putins pēdējo reizi Eiropā bija jūnijā, kad apmeklēja Itāliju un tikās ar Itālijas premjerministru Mateo Renci un pāvestu Francisku.
Ciprs pagājušajā gadā divas reizes apmeklēja Maskavu - aprīlī un jūnijā, kad tikās ar Putinu.
Pavlopuls Maskavā viesojās janvārī, kad ar Krievijas prezidentu apsprieda abu valstu savstarpējo attiecību stiprināšanu.