«Tie, kuri pārdod, allaž vēlas pārdot par augstāku cenu, kamēr tie, kas pērk, grib iepirkt par zemāku cenu,» tiekoties ar Ķīnas premjeru Veņu Dzjabao, uzsvēra V. Putins. «Mums jāatrod kompromiss, kas apmierina abas puses.» Valstīm teju izdevies atrisināt domstarpības, tomēr no sīkākiem komentāriem tās atturas.
Krievija cer Ķīnai piegādāt līdz 68 miljardiem kubikmetru gāzes gadā, kas būtu vairāk nekā 60% no apjoma, ko Ķīna patērējusi pagājušajā gadā. «Krievija vēlas gāzes cenu saistīt ar naftas cenu, kā tā dara Eiropā, bet Ķīna uzskata, ka tas maksā pārāk dārgi,» aģentūrai Reuters norādījis Mirea Asset Securities eksperts Gordons Kvans. Ķīnai ir «spēcīgs pārsvars sarunās, un tai nav iemesla piekrist naftai piesaistītām cenām».
«Mūsu mērķis ir dažādot ekonomiskos sakarus,» uzsvēris V. Putins. Valsts cer līdz 2020. gadam palielināt tirdzniecību ar Ķīnu līdz 200 miljardiem dolāru, salīdzinot ar pērn fiksētajiem 59,3 miljardiem. Tomēr analītiķi norāda, ka vizīte ļaus stiprināt arī abu valstu sadarbību politiskajā sfērā, jo V. Putins nākamgad iecerējis atgriezties Krievijas prezidenta krēslā.
Ķīnas mediji ziņoja, ka V. Putina vizīte iezīmē soli tuvāk multipolārai pasaulei. Kā norādījusi aģentūra Xinhua, Krievijas un Ķīnas vienotība sabalansētu spēkus pasaules politikā. Jāatgādina, ka valstis ieņēmušas līdzīgas pozīcijas, iebilstot pret rietumvalstu iejaukšanos nemieru pārņemtajās arābu valstīs.