Uzstājoties Krievijas likumdevējiem un Vācijas politikas ekspertiem sarīkotā seminārā Maskavā, viņš izteicies, ka Ukrainas divus gadus ilgstošā cīņa ar prokrieviskajiem karotājiem liecinot, ka Krievija šajos notikumos nekādi neesot iesaistīta. Savukārt, ja Krievija iesaistītos, Ukrainas liktenis tiktu izlemts dažu dienu laikā.
"Ja jebkādu iemeslu dēļ Krievija ar savu militāro kapacitāti vēlētos sākt operācijas pret tāda izmēra valsti kā Ukraina, es domāju, mēs visi saprotam, cik dienas šāds konflikts ilgtu," teicis Nariškins. "Divas, trīs, maksimums, četras dienas un visi saprot, kāds būtu šāds konflikta rezultāts," Nariškina pausto citē Ria Novosti.
"Tā arī ir atbilde uz jautājumu, ko Kijevas režīms apkaro," viņš pauda, atsaucoties uz "nebeidzamiem Ukrainas un Rietumvalstu apvainojumiem Krievijai" par slepenām militārām darbībām pret tās kaimiņvalsti. Tādējādi Nariškins kārtējo reizi demonstrēja Krievijas uzstājību, ka prokrieviskie karotāji ir brīvprātīgie, un tādējādi spītēja neskaitāmiem novērojumiem par Krievijas karavīriem, bruņojuma un karaspēka ieplūdināšanu Austrumukrainā.
Šajā pašā seminārā Nariškins salīdzinājis Baltijas valstis ar nikniem suņiem, kas trenēti iebiedēt un rūkt uz svešiniekiem, Nariškinu citē Interfax.
Krievijas attiecības ar Baltijas valstīm kopš Krimas pussalas aneksijas 2014. gadā ir strauji pasliktinājušās. Latvija, Lietuva un Igaunija šajā laikā uzstājusi uz biežāk pamanāmu NATO partnervalstu vienību pastāvīgu izvietošanu, lai gan, pēc Krievijas politiķa vārdiem, tas vēl neesot materializējies.
"Mēs šeit bieži redzam pie lauku māju durvīm izkārtās zīmes "Sargieties, nikns suns!"," viņš izteicies par Baltijas valstu reakciju.
"Bet nikns suns tāds nav piedzimis. Pasaulē viņš ienāk labs, bet tiek īpaši gatavots, lai dusmīgi reaģētu uz katru, kurš tuvojas viņa saimniekam bez uzaicinājuma. (..) Tas pats notiek ar cilvēkiem un bailes tiek mācītas un iedvestas prātā," klāstījis politiķis.
"Es arī domāju, ka daži šīs bailes mūsu Baltijas kaimiņiem māca ar konkrētu mērķi," viņš turpinājis, gan nenosaucot šo konkrēto mērķi, taču jau agrāk Nariškins apsūdzējis Rietumvalstis rusofobijas veicināšanā.
Kopš Krimas aneksijas gan NATO, gan Krievija Austrumeiropas reģionā novietojušas militāro infrastruktūru un regulāri rīko dažādas militārās mācības, šos soļus dēvējot par aizsardzības pasākumiem. Pērnā gada nogalē kādas Londonā bāzētas domnīcas analīze gan palīdzējusi secināt, ka abpusējie militārie gājieni liecinot par gatavošanos kādam plašākam konfliktam, kas kādu brīdi var rasties arī nejauši.
Mediji atgādina, ka šovasar NATO samitā Polijā tiks lemta NATO nākotnes stratēģija arī Baltijas un Austrumeiropas valstu drošības uzturēšanai.