Kā iemeslu šādam lēmumam viņš minēja militārās aktivitātes pieaugumu pie Baltkrievijas un Krievijas ārējām robežām un situācijas saasināšanos Donbasā. Turklāt ministrs nenosauca termiņu, cik ilgi Krievijas karaspēks uzturēsies Baltkrievijā,
"Saistībā ar militārās aktivitātes pieaugumu pie Savienotās valsts ārējām robežām un situācijas saasināšanos Donbasā Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas prezidenti pieņēmuši lēmumu turpināt Savienotās valsts reaģēšanas spēku pārbaudi," sacīja Hreņins, svētdien apkopojot mācību "Sojuznaja rešimostj" rezultātus.
Viņš norādīja, ka tā dēvētajā gatavības pārbaudē "tiks rūpīgi izstrādāti Savienotās valsts aizsardzības plāni", kuriem līdzšinējās mācībās pievērsta mazāk detalizēta uzmanība.
Hreņins uzsvēra, ka "pārbaudes" nolūks ir "nodrošināt adekvātu reaģēšanu un deeskalēt militāro sagatavošanos, ko īsteno nelabvēļi mūsu kopīgo robežu tuvumā".
Baltkrievijas un Krievijas kaimiņvalstīs "izveidoti daudzi karaspēka grupējumi, tostarp - trešo valstu", sacīja ministrs.
Baltkrievijas Drošības padomes valsts sekretārs Aleksandrs Volfovičs sestdien paziņoja, ka pēc mācību "Sojuznaja rešimostj" beigām "kaujas gatavības pārbaude" var tikt pagarināta.
"Mācības ir viens no pārbaudes noslēdzošās stadijas posmiem. Pārbaude var tik pagarināta. Kad, uz cik ilgu laiku - šo lēmumu pieņems pārbaudes vadītājs," Volfoviča teikto citēja Baltkrievijas režīma oficiālā ziņu aģentūra "BelTA".
Iepriekš amatpersonas Maskavā un Minskā paziņoja, ka pēc mācību beigām Krievijas karaspēks Baltkrieviju atstās. Kā iemeslu minot piedalīšanos mācībās, uz Baltkrieviju nosūtīti apmēram 30 000 Krievijas karavīru un bruņojums. Rietumvalstis uzskata, ka Krievija plāno izmantot Baltkrievijas teritoriju, lai iebruktu Ukrainā.
Krievija pie Ukrainas robežām koncentrējusi vairāk nekā 150 000 karavīru. ASV prezidents Džo Baidens piektdien, atsaucoties uz izlūkošanas informāciju, pauda pārliecību, ka Krievijas prezidents Putins ir pieņēmis lēmumu iebrukt Ukrainā.