Viņš norādījis, ka informācija par apstākļiem, kādos naftasvadā Družba, kas Krieviju savieno ar Eiropu, šopavasar piesārņoti pieci miljoni tonnu naftas, pašā Krievijā ir gaužām skopa.
Kā ziņots, Krievijas maģistrālo naftas vadu kompānija Transņeftj apgalvojusi, ka nafta apzināti piesārņota Samaras apgabalā. Krievijas izmeklētāji uzskata, ka nafta atšķaidīta ar hlororganiskiem piejaukumiem, lai slēptu tās izlaupīšanu. Šai lietā apcietināti četri cilvēki, vēl pieciem noteikts mājas arests, bet Transņeftj Samaras termināļa vadītājam Ružečko un bijušajam uzņēmumu grupas Petroņeftj patiesajam labuma guvējam Romānam Truševam Krievijā aizmuguriski noteikts apcietinājums un viņi izsludināti meklēšanā.
"Pirmkārt, neviens neko nesaprot. Ir oficiālā Transneftj un Krievijas tiesībsargājošo iestāžu versija, ka šī nelielā Samaras kompānija, kuru viņš vadīja, piesārņojusi piecus miljonus tonnu naftas cauruļvadā Družba, bet mehānisms, kā tas noticis, netiek skaidrots," piektdien izteicies Milovs.
"Ir tikai īsi, skopi paziņojumi, ka viņi gribējuši noslēpt naftas izlaupīšanu un tādēļ iesūknējuši sistēmā piesārņotu naftu," viņš norādījis, piebilstot, ka Ružečko vadītais terminālis ir neliels naftas savākšanas centrs, kas pieņem naftu no mazām atradnēm un pēc tam tā nonāk naftasvadā.
"Nav skaidrs, kā tas tehniski būtu iespējams un kāda ir šīs operācijas būtība, no kurienes radusies šī piesārņotā nafta un cik tās ir bijis, jo tika piesārņots ļoti liels apjoms - pieci miljoni tonnu, bet tik neliela kompānija to nevarēja izdarīt," intervijā sacījis eksperts.
Pēc viņa teiktā, pat Krievijas naftas kompānijas Rosneftj pārstāvji apšauba versiju, par kuru "divās rindiņās" ziņojusi Transneftj un Krievijas valdība. "Viņi neizskaidro tehnoloģiju, jo tas nešķiet reāli. Te reti kurš patiesi tic šai versijai. Visticamāk, šie cilvēki padarīti par grēkāžiem. Kāds aiz tā stāv. Šķiet, manā praksē tā ir pirmā reize, kad nesaprotu, kas tur noticis," atzinis Milovs.
Viņaprāt, varētu vēl pieņemt, ka Ružečko uzņēmums varēja iesūknēt dažus desmitus tūkstošu tonnu piesārņotas naftas, taču, lai piesārņotu piecus miljonus tonnu, būtu bijis vajadzīgs ļoti liels daudzums hlororganisko savienojumu.
Kā izteicies Krievijas enerģētikas eksperts, viņam šķiet dīvaini arī tas, ka Ružečko Lietuvai lūdzis politisko patvērumu. "Nesaprotu, jo viņš nekad nav nodarbojies ne ar kādu politiku un netiek vajāts par šādu darbību," atzinis Milovs.
Pēc viņa vārdiem, nav šaubu, ka kompānijām Transneftj un Rosneftj ir zināma visa informācija par to, kas patiesībā notika naftasvadā, bet tās to slēpj, un tas vedina uzdot daudz jautājumu.
"Tās cietušas lielus zaudējumus desmitiem miljonu dolāru apmērā, un šādā situācijā tām nevajadzētu tā izturēties. Tām būtu jāsniedz sīks pārskats par to, kas tajā vainīgs, un jāpieprasa kompensācija," norādījis analītiķis. "No šejienes dzimst dažādas versijas, piemēram, ka tā varētu būt sabotāža pret Baltkrieviju."
Lietuvas amatpersonas piektdien apliecināja, ka Ružečko pirms divām dienām aizturēts Viļņā saskaņā ar Interpola aresta orderi un ceturtdien tiesa viņam noteikusi drošības līdzekli apcietinājumu uz trim mēnešiem, bet pats Ružečko lūdzis politisko patvērumu Lietuvā.
Kā ziņots, aprīlī Baltkrievijas eksperti naftā, kas no Krievijas saņemta pa naftasvadu Družba, konstatēja paaugstinātu hlororganisko piejaukumu līmeni, kas apdraud cauruļvadus un iekārtas; dažos paraugos tas pārsniedza normu vairāk nekā simt reižu. Tika pārtraukta naftas piegāde uz Baltkrieviju, Poliju, Ungāriju, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, bet Baltkrievija apturēja gaišo naftas produktu eksportu, tostarp uz Baltijas valstīm.
Tomēr nekvalitatīvā nafta nodarīja bojājumus iekārtām, un Baltkrievijas amatpersonas paziņoja, ka varētu pieprasīt kompensāciju Krievijai vairāku simtu miljonu ASV dolāru apmērā.
Šāda nafta Krievijas Ustjlugas ostā iekrauta arī vairāk nekā desmit tankkuģos.
Maija sākumā Krievijas naftas piegāde pa cauruļvada Družba rezerves atzaru atsākās Baltkrievijas virzienā, mazliet vēlāk arī Ukrainas virzienā - uz Slovākiju, Ungāriju un Čehiju un jūnija sākumā arī uz Poliju un Vāciju.
Pēc Transņeftj datiem, pa cauruļvadu Družba un no Ustjlugas ostas kopumā transportēti aptuveni trīs miljoni tonnu piesārņotās naftas.
Kā liecina ziņu aģentūras BNS rīcībā esošā informācija, domājams, ka šādas naftas kravu importējis arī Polijas naftas koncernam Orlen piederošais naftas pārstrādes uzņēmums Orlen Lietuva.
Arķoms
nor