Ziņojumā norādīts, ka visapdraudētākās valstis reģionā ir tieši Baltijas valstis, pret kurām Krievija var vērst diversijas vai negaidītu uzbrukumu.
Ziemeļu piecinieks - Dānija, Somija, Islande, Norvēģija un Zviedrija -, Baltijas trijnieks - Igaunija, Latvija un Lietuva - , un Polija "uz papīra ir pietiekoši bagātas, lai varētu sevi aizstāvēt: to kopīgais iekšzemes kopprodukts ir 2,3 triljoni ASV dolāru (2,05 triljoni eiro), kas ir aptuveni par trešdaļu vairāk nekā Krievijas IKP - 1,7 triljoni ASV dolāru (1,52 triljoni eiro). Taču tās dalās valstīs, kas ir NATO dalībvalstis un kas nav, kas ir ES dalībvalstis un kas nav, lielās un mazās, turīgās un mazturīgās, valstīs, kas daudz tērē aizsardzībai un kas tērē maz," teikts ziņojumā.
"Šo valstu stratēģiskā nesaskaņotība, nespēja sevi aizsargāt bez ārējas palīdzības un no tā izrietošie draudi NATO uzticamībai reģionā padara NBP9 (Ziemeļvalstu, Baltijas un Polijas) drošību par globāli svarīgu jautājumu," teikts ziņojumā.
Polija un Igaunija ir vienīgās reģiona valstis, kas tērē 2% no IKP aizsardzībai. Varšavu un Tallinu satrauc, ka tām nāksies uzņemties nastu un atbalstīt citas valstis, kas tērē mazāk.
"Polija uzskata, ka tā sava izmēra un stratēģiskās kultūras dēļ būs zaudētāja jebkurā sadarbībā ar kādu mazāku un vājāku valsti. Savukārt Baltijas un Ziemeļvalstis baidās no Polijas politiskās neprognozējamības. (..) Zviedrijas un Somijas elite un sabiedrība baidās no ievilkšanas Amerikas vadītā militārā aliansē. Baltijas valstis baidās no jebkādas atkāpes no 5.panta garantijām. Dānija ir skeptiska par jebko, kas varētu vājināt NATO centrālo lomu. Norvēģija baidās, ka citas valstis neizprot draudus un iespējas, ar ko tā saskaras. Piecas Ziemeļvalstis baidās, ka nabadzīgākās un sliktāk pārvaldītās Baltijas valstis neiederēsies viņu kopīgajā sadarbībā. Baltijas valstis neuzticas viena otrai, kā arī nespēj sadarboties bez klupšanas akmeņiem un raizējas, ka pārējais reģions tās uzskata par pārāk mazām un pārāk vājām, lai uztvertu nopietni," situāciju Baltijas reģionā raksturo CEPA.
Ziņojumā arī norādīts, ka pašlaik nepastāv visas deviņas valstis vienojoša sadarbības shēma, kuru varētu padziļināt. Tagadējā Baltijas jūras valstu padomē ietilpst arī Krievija, Vācija un Eiropas Komisija, taču tā nav aizsardzības organizācija, bet gan sarunu kanāls.
Pēc CEPA novērtējuma, Krieviju neinteresē Varšavas pakta atjaunošana, ne arī iespēja pievienot plašas teritorijas, kuras apdzīvo naidīgi ārzemnieki. Kremlis vēlas, lai tai piegulošajā teritorijā "nenotiktu nekas tāds, par ko mēs nezinām un kas mums nepatīk".
Negaidīts uzbrukums Baltijas valstīm varētu būt iespējams tikai tādā gadījumā, ja Krievija atvilktu tos aptuveni 15 līdz 20 tūkstošus karavīru, ko tā iesūtījusi Ukrainas austrumos, jo Krievijai nav militāru līdzekļu diviem vienlaicīgiem kariem, teikts ziņojumā.
Tomēr Krievijas nesenās militārās mācības parādījušas Krievijas bruņoto spēku manevrēšanas spējas, kas ļautu Maskavai strauji izvērst militāro operāciju Baltijas jūras reģionā. Pat NATO militārās komitejas komandieris ģenerālis Petrs Pavels atzinis, ka Krievijas varētu iekarot Baltijas valstis dažu dienu laikā, pirms vēl tiktu iedarbināti NATO lēmumu pieņemšanas mehānismi.
"Šāds veiksmīgs solis radītu dilemmu. Vai Rietumiem pielietot militāro spēku, lai atgūtu šīs teritorijas iespējamu Krievijas kodoldraudu priekšā? Vai arī tā mēģinātu risināt sarunas?" jautā CEPA.
Ziņojumā ieteikts stiprināt Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Polijas politisko un militāro sadarbību, kā arī organizēt kopīgus militāros iepirkumus, bruņoto spēku mācības un savienojamību.
Baltijas jūras reģiona valstīm ieteikts arī uzlabot gan slepeno datu, gan arī brīvpieejā iegūtās informācijas par Krieviju apmaiņu, kā arī labāk koordinēt kopīgu darbu pret Krievijas spiegošanu, korupciju un organizēto noziedzību, norāda CEPA.
Centrs arī aicina Baltijas valstīs pastāvīgi izvietot NATO spēkus un bruņojumu, tostarp arī Polijas un Ziemeļvalstu karavīrus, kas darbotos pēc līdzīga principa kā tagadējā Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzības misija.
"NATO sauszemes un jūras spēkiem vajadzētu līdzīgas pilnvaras kā gaisa telpas uzraudzības misijas NATO iznīcinātājiem, kuriem nav vajadzīga NATO sanāksme, lai paceltos un atvairītu iebrucēju," teikts ziņojumā.
CEPA arī norāda uz ASV svarīgo lomu Eiropas drošības garantēšanā.
Vairumam Eiropas nāciju NBP9 problēmas nav prioritāte, kā arī tās nevēlas pieņemt militāras konfrontācijas iespējamību ar Krieviju, tādējādi tikai ASV var pamudināt NBP9 valstis uz drošības un aizsardzības sadarbību, kas tām nepieciešama, lai stātos pretī Krievijas draudiem, norāda CEPA, kā viceprezidents ir žurnāla "The Economist" Austrumeiropas eksperts Edvards Lūkass.
"NATO uzticamība ir atkarīga no tā, vai alianse spēj garantēt NBP9 drošību un īpaši trīs visapdraudētākās valstis - Igauniju, Latviju un Lietuvu," teikts ziņojumā.