Jau vēstīts, ka ES prezidētājvalsts Portugāle ierosinājusi izdalīt trīs miljonus BioNTech/Pfizer Covid-19 vakcīnas devu dalībvalstīm ar augstāku inficēšanās un zemāku vakcinācijas līmeni. Ierosinājums izteikts laikā, kad ES valstis debatē par to, kā sadalīt papildu desmit miljonus BioNTech/Pfizer vakcīnas devu, kas gaidāmas līdz 30.jūnijam un ir daļa no lielāka 100 miljonu devu iepirkuma.
Priekšlikums paredz izdalīt 2 857 060 devas Bulgārijai, Horvātijai, Igaunijai, Latvijai un Slovākijai, kuras visas pasūtījušas vismazāk BioNTech/Pfizer vakcīnas devu. Pa valstīm devas tiktu sadalītas sekojoši: 1 151 889 devas Bulgārijai, 684 009 - Horvātijai, 41 553 - Igaunijai, 376 689 - Latvijai un 602 921 - Slovākijai. Vēl 142 940 devas paredzētas Čehijai, lai palīdzētu tai vakcinēt 45% iedzīvotāju.
Par sarunu rezultātiem pagaidām ziņu nav. Arī Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris aģentūru LETA informēja, ka sarunas par ES prezidētājvalsts Portugāles piedāvājumu, tai skaitā par labu Latvijai pārdalīt BioNTech/Pfizer vakcīnu devas, patlaban norit ES Padomes dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju komitejas līmenī, tomēr plašāka informācija par sarunu gaitu netiek izpausta.
Iepriekš Latvija pārdales rezultātā ieguva apstiprinājumu kopumā 167 213 Moderna vakcīnas devu saņemšanai.
Jau ziņots, ka ES diplomāti Portugāles priekšlikumu bija paredzējuši apspriest trešdien.
Priekšlikums neietver nekādu piekāpšanos Austrijai, kas jau vairākas nedēļas prasa, ka tai no ES jāsaņem vairāk devu. Pēdējais solis no Austrijas kanclera Sebastiana Kurca valdības puses bija draudi bloķēt ES iespējas iegādāties papildu 100 miljonus BioNTech/Pfizer vakcīnas devu, ja Vīne nedabūs lielāku daļu devu.
Šis solis saniknoja ES valstis un lika tām pieņemt stratēģiju "Viss, izņemot Austriju", kas paredz tai nepiešķirt papildu vakcīnas, pavēstīja viens diplomāts.
Austrijas valdības preses pārstāvis noraidījis apgalvojumus, ka tā būtu izteikusi šādus draudus.