"Baltkrievijas un Krievijas speciālisti ir smagi strādājuši pie integrācijas programmām, kuras mēs ar Vladimiru Vladimiroviču savulaik apstiprinājām. Gandrīz visās jomās ir zināms progress. Taču līdz šim ne viss ir izdevies, un tas bremzē mūsu attīstību," sacīja Lukašenko, sākoties Minskā abu delegāciju sarunām.
"Jūs zināt, ka vairākos sensitīvos jautājumos valdības ir izsmēlušas savas sarunu iespējas. Kā tās ziņo mums, pušu nostājas ir formulētas, un šodien tās būs vēlreiz jāapspriež plašā formātā. Valdības uzskata, ka bez mums, Vladimir Vladimirovič, nav iespējams panākt vienošanos atsevišķos jautājumos. Tas ir mūsu šodienas tikšanās iemesls. Nu, pārrunāsim tos vēlreiz detalizēti un, ja nepieciešams, pieņemsim atbilstošus politiskos lēmumus," teica Lukašenko.
Putins pirmdien ieradies vizītē Baltkrievijā, raisot bažas par Minskas ievilkšanu sauszemes karā pret Ukrainu un jaunas frontes atklāšanu.
Pēdējo reizi Putins Minsku apmeklēja 2019.gadā - pirms pandēmijas un iepriekš nepieredzētajiem masu protestiem pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
"Šajās sarunās tiks izskatīti jautājumi par tālāku agresiju pret Ukrainu un plašāku Baltkrievijas Republikas bruņoto spēku iesaisti operācijā pret Ukrainu," norādījis Ukrainas armijas apvienoto spēku komandieris ģenerālleitnants Serhijs Najevs.
Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs pagājušajā nedēļā intervijā izdevumam "The Economist" izteicās, ka Krievija gatavo apmēram 200 000 jaunu karavīru lielam uzbrukumam, kas varētu nākt no austrumiem, dienvidiem vai pat no Baltkrievijas jau janvārī, bet, visticamāk, pavasarī.
Baltkrievijā jau mēnešiem ilgi novērojama Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku aktivitāte, un abas valstis izveidojušas kopīgu reģionālo militāro vienību un sarīkojušas vairākas militārās mācības.
Pagājušajā nedēļā Baltkrievijā tika izvietotas trīs Krievijas kara lidmašīnas un agrīnās brīdināšanas un kontroles lidmašīna.
Pēc ārvalstu diplomātu domām, Lukašenko saprot, ka karavīru nosūtīšana uz Ukrainu būtu ļoti nepopulārs solis paša valstī, bet viņš jau ir citos veidos plaši atbalstījis Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Daļa militāro ekspertu uzskata, ka Putina vizīte varētu būt māņu kustība, lai panāktu, ka Ukraina izvieto vairāk spēku ziemeļos, padarot savu armiju ievainojamāku citās frontēs. Taču novērojama arī pastiprināta politiskā aktivitāte.
Putins apmeklē Minsku kopā ar lielu valdības delegāciju.
3.decembrī Baltkrieviju apmeklēja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kurš parakstīja vienošanos ar Baltkrievijas aizsardzības ministru. Vienošanās saturs nav zināms.
Lukašenko paziņojis, ka apspriedīs ar Putinu ilgstošos centienus integrēt abas valstis pārnacionālā savienībā. Sarunas par to notikušas gadiem ilgi, un Baltkrievijas opozīcija tās uzskata par Trojas zirgu Baltkrievijas slepenai aneksijai.
Valdības sēdē pēc Putina vizītes izziņošanas Lukašenko negaidīti paziņoja, ka jebkādas runas par Baltkrievijas suverenitātes zaudēšanu tiks uzskatītas par baltkrievu tautas interešu nodevību.
"Īpaši pēc šīm vērienīgajām sarunām visi teiks: "Viss, Baltkrievijā vairs nav varas, krievi jau staigā apkārt un vada valsti." Es vēlos vēlreiz īpaši uzsvērt - Baltkrieviju nevada neviens cits kā mēs," norādīja Lukašenko, piebilstot, ka ar Putinu apspriedīs ekonomisko sadarbību, energoapgādi, aizsardzību un drošību.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs žurnālistiem paziņojis, ka abi līderi pārrunās integrāciju, divpusējos jautājumus un reģionālās un starptautiskās problēmas.