Borels paziņoja, ka šī likuma galīga pieņemšana būtu "ļoti slikts notikums Gruzijai un tās tautai".
"Šis likums ir nesavienojams ar ES vērtībām un standartiem. Tas ir pretrunā Gruzijas pasludinātajam mērķim iestāties Eiropas Savienībā, kuru atbalsta pārliecinošs Gruzijas pilsoņu vairākums. Tā galīga pieņemšana var būt ar nopietnām sekām mūsu attiecībām," sacīja Borels, aicinot Gruziju ievērot savas saistības demokrātijas, tiesību pārākuma un cilvēktiesību attīstības ziņā.
Borels arī atgādināja par cilvēku tiesībām mierīgi protestēt.
Gruzijas varasiestādes otrdien pielietoja asaru gāzi un ūdensmetējus pret demonstrantiem pie parlamenta, kuri tur protestēja pret likumprojektu par "ārvalstu aģentiem". Iekšlietu ministrija apstiprināja, ka akcijā pie parlamenta ir aizturēti seši cilvēki.
Likumprojekts, kurš saņēmis sākotnējo apstiprinājumu, paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas (NVO) un medijus, kas, neskaitot ieņēmumus no reklāmām, vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm.
Par atteikšanos no reģistrēšanās "ārvalstu aģentu" reģistrā varēs uzlikt 25 000 laru (8800 eiro) lielu sodanaudu.
Gruzijas premjerministrs Iraklijs Garibašvili, kura pārstāvētā partija atbalsta šo likumprojektu, apgalvo, ka Gruzijas sabiedrībai ir jāzina, kuras organizācijas saņem finansējumu no kuriem avotiem. Viņš likumprojekta pretiniekus ir nodēvējis par spiegiem.
Likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012.gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Protesti pret likumprojektu Tbilisi notiek jau vairākas dienas, un deputāti parlamentā pirmdien sakāvās debatēs par šo likumprojektu.
Vairāk nekā 60 mediji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas pagājušajā mēnesī paziņoja, ka nepakļausies šim likumam, ja tas tiks pieņemts.
Arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ir paziņojusi, ka plāno uzlikt veto šim likumprojektam, taču parlaments varētu apiet prezidentes veto.