ANO aģentūra to raksturo kā lielāko bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara un vienu no visu laiku straujākajām cilvēku pārvietošanas un humānajām krīzēm pasaulē.
UNHCR jaunākie dati liecina, ka kopš 24.februāra no Ukrainas bēgļu gaitās devušies 4 934 415 cilvēki, kas ir par 65 396 vairāk nekā tika ziņots svētdien.
"Bēgļiem no Ukrainas, no kuriem liekākā daļa ir sievietes un bērni, pastāv arvien lielāks risks kļūt par seksuālas izmantošanas, vardarbības un cilvēktirdzniecības upuri," paziņoja UNHCR.
ANO Starptautiskā Migrācijas organizācija aplēsusi, ka Ukrainu pametuši arī gandrīz 215 000 cilvēku, kas nav Ukrainas pilsoņu, bet dzīvoja, strādāja vai studēja Ukrainā, kas nozīmē, ka kopumā kopš kara sākumu Ukrainai pametuši vairāk nekā pieci miljoni cilvēku.
90% Ukrainas bēgļu ir sievietes un bērni. 18-60 gadus veciem vīriešiem Ukrainā iespējama mobilizācija un viņi nedrīkst pamest valsti.
ANO Starptautiskā Migrācijas organizācija aplēsusi, ka 7,1 miljons cilvēku kopš kara sākuma ir pametuši savas mājas, meklējot drošāku vietu citur Ukrainā.
Kara dēļ savas mājas bijušas spiestas pamest gandrīz divas trešdaļas Ukrainas bērnu, no kuriem daļa pārvietojusies Ukrainas teritorijā, bet daļa devusies uz ārvalstīm.
Vairāk nekā 2,78 miljoni bēgļu no Ukrainas devušies uz Poliju un gandrīz 744 000 uz Rumāniju.
Vēl vairāk nekā 522 400 bēgļu pavērumu meklē Krievijā un vairāk nekā 461 000 - Ungārijā.
Moldovā ieradušies gandrīz 424 000 Ukrainas bēgļu, savukārt Slovākijas robežu no Ukrainas šķērsojuši vairāk nekā 337 300 cilvēku. Vēl gandrīz 23 500 bēgļu devušies uz Baltkrieviju.
UNHCR dati liecina, ka februārī prom no Ukrainas bēgļu gaitās devās gandrīz 645 000 cilvēku, martā gandrīz 3,4 miljoni ukraiņu un šomēnes jau gandrīz 900 000.
Pirms 24.februāra, kad Krievijas karaspēks pēc prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka iebrukumu kaimiņvalstī, Ukrainas valdības kontrolētajās teritorijās dzīvoja 37 miljoni cilvēku.