Vēstniece: Ne visas kataloņu partijas atbalsta neatkarības ideju

Daži pat salīdzina šo situāciju ar situāciju nedemokrātiskās valstīs. Tas ir pilnīgi absurdi," teica Gvardiola.Vēstniece atgādina, ka Spānija ir demokrātiska valsts, kas atzīst tautu daudzveidību un dažādu valodu līdzāspastāvēšanu, kā arī tā īsteno decentralizētu pārvaldes sistēmu, kas reģionu valdībām sniedz autonomiju. "Mūsu konstitūcijā ir arī iekļauts teritoriālas solidaritātes princips, kas nosaka nācijas vienotību. Konstitūcija arī nosaka, ka valstij ir jāgarantē solidaritātes principa efektīva īstenošana, nodrošinot taisnīgu un godīgu resursu sadali starp dažādām valsts daļām," stāstīja diplomāte.Vēstniece minēja, ka starptautiskā līmenī šis decentralizācijas modelis ir ticis uzskatīts kā paraugs valodu un tautu līdzāspastāvēšanai. "Vairāk nekā divus gadus strādāju Latvijā, un nereti man šis apstāklis ir minēts kā pozitīvs piemērs. Nesaskaņas starp centrālo valdību un reģionālo autoritāti budžeta līdzekļu un nodokļu sadales dēļ ir bieža parādība arī citās valstīs, tostarp arī Latvijā. Latvijai ir pašai sava reģionālā, sociālā un lingvistiskā specifika, un tās dēļ arī ir saspīlējums."Spānijas vēstniece piebilda, ka Eiropas Savienība (ES) neparedz vienpusējas atdalīšanās iespēju, kas nozīmē, ka neatkarīga Katalonija nebūtu daļa no ES. "Ja Spānijas konstitūcija tiktu pārveidota un tā pieļautu referendumu rosināšanu par reģiona neatkarību un ja referenduma rezultātā izveidotos jauna valsts, tai nāktos iesniegt pieteikumu par uzņemšanu ES," sacīja Gvardiola, piebilstot, ka ne visas kataloņu partijas atbalsta "Katalonijas ceļu"."Pēdējā laika notikumi atklāj būtisku nepieciešamību veidot tālāku un padziļinātu dialogu starp centrālo un kataloņu valdību. Man ir grūti paredzēt, kāds būs iznākums no šī dialoga. Taču, manuprāt, būtiskākais ir tas, ka neatkarīgi no tā, kāda būs notikumu attīstība, šai situācijai jābūt piemēram, kā jautājumus risina demokrātiska sabiedrība," uzskata vēstniece.Kā ziņots, Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) paudis netiešu atbalstu Katalonijas neatkarības centieniem, vēsta kataloņu sabiedriskā ziņu aģentūra ACN. Sociālajos tīklos Latvijas valdības vadītājs no kataloņiem jau saņem pateicību par šādu soli."Ja pastāv skaidra tautas griba un prasība pēc referenduma, mums tā jāņem vērā un jāmeklē veidi, kā to īstenot," sacījis Latvijas premjers. Viņš izteicies, ka pret Katalonijas neatkarību nevarētu būt iebildumi, ja lēmums par atdalīšanos no Spānijas pieņemts "leģitīmā veidā".