Attiecību nākotnes "atslēga" starp ES un Krieviju ir mūsu austrumu kaimiņvalsts rokās, norādījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība), nedēļas sākumā Maskavā tiekoties ar savu kolēģi Sergeju Lavrovu, lai cita starpā pārrunātu situāciju Ukrainā. Vācijas kanclere Angela Merkele iepriekš uzsvēra, ka pret Krieviju vērsto sankciju atcelšana nevar tikt izskatīta, kamēr netiek pilnībā izpildīti visi 12 pērnā gada septembrī starp Ukrainu un prokrieviskajiem kaujiniekiem paraksītās vienošanās punkti, vēsta Reuters. Savos izteikumos viņa bija kareivīgāka nekā, piemēram, Francijas prezidents Fransuā Olands vai pat Merkeles koalīcijas partneri sociāldemokrāti (SDP). Abi pēdējie, bažījoties par Krievijas ekonomikas lejupslīdi un tai sekojošo iespējamo destabilizāciju, uzskata, ka sankciju mīkstināšanai pietiktu arī ar progresu t.s. Minskas vienošanās ieviešanā. Francijas ekonomikas ministrs Emanuels Makrons paudis bažas par sankciju eknomiskajiem blakusefektiem uz Eiropas biznesu, tostarp naftas kompānijām un pārtikas ražotājiem, vēsta ziņu aģentūra AP. Proti, Maskavas embargo pārtikas produktiem skāris tiklab Itālijas siera ražotājus, kā Beļģijas ābolu audzētājus.Visu rakstu Sankcijas atspēlējas rietumvalstu kompānijām lasiet 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.
Sankcijas atspēlējas rietumvalstu kompānijām
Kamēr politiķi pie sarunu galda meklē risinājumu konfliktam Ukrainā, no rietumvalstu sankciju un Krievijas embargo negatīvajām sekām cieš pašu sankciju ieviesējvalstu uzņēmumi, gaidot situācijas normalizēšanos un iekārojamā tirgus atdzīvošanos. Tomēr komersanti paniku neceļ, jo Krievijas tirgus tiem ne vienmēr ir galvenais, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.