Baltkrievu rakstniece Svetlana Aleksijeviča un vēl divi Nobela literatūras balvas laureāti - austriete Elfrīda Jelineka un ASV lietuvietis Tomass Venclova - Eiropas līderus brīdina, ka uz spēles ir Savčenko dzīvība un Eiropas reputācija.
"Mūsu spējas glābt viņas dzīvību pārbaudīs starptautiskās diplomātijas efektivitāti un mūsu uzticību Eiropas vērtībām," teikts svētdien tīmeklī publicētajā petīcijā, kuru līdz pirmdienas rītam bija parakstījuši vairāk nekā 5000 cilvēku.
Savčenko pirms vairāk nekā 20 mēnešiem tika nolaupīta un apcietināta Krievijā, teikts vēstulē.
"Krievijas varasiestādes pilsoņtiesības, starptautiskās tiesības un savu konstitūciju padarījušas par izsmieklu. Viņi izrāda nicinājumu starptautiskajai sabiedrībai un Minskas protokolam", kura mērķis ir izbeigt jau 23 mēnešus ilgstošo karu.
Savčenko prāvā Krievijā 2.martā valsts apsūdzības pārstāvis pieprasīja, lai tiesa ukraiņu pilotei piespriež 23 gadus cietumā.
3.martā tiesa neļāva Savčenko uzstāties ar pēdējo vārdu. Tajā pašā dienā Savčenko pieteica badastreiku. Pēc debatēm tiesnesis slēdza sēdi, piebilstot, ka process turpināsies 9.martā.
Jau vēstīts, ka promaskaviskie kaujinieki sagūstīja Savčenko 2014.gada 17.jūnijā brīdī, kad viņa netālu no Luhanskas palīdzējusi no kaujas lauka aiznest ievainotos karavīrus, skaidro viņas advokāti. Drīz pēc tam kaujinieki aizveduši Savčenko no Ukrainas uz Krieviju, kur nodevuši varasiestādēm.
Sākumā viņa tika apsūdzēta līdzdalībā divu Krievijas žurnālistu nāvē Ukrainas Luhanskas reģionā. Vēlāk apsūdzība tika pārkvalificēta uz smagāku - Savčenko tika tieši apsūdzēta žurnālistu nogalināšanā.
Savčenko savu vainu noliedz, un decembra beigās viņas advokāti iepazīstināja ar dokumentiem, kas liecina, ka brīdī, kad žurnālisti iekļuva mīnmetēju ugunī, Savčenko jau atradās promaskavisko kaujinieku gūstā, kas viņu vēlāk aizveda uz Krieviju.
Gan Ukraina, gan rietumvalstis aicinājušas Maskavu Savčenko atbrīvot, taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka viņš nevarot iejaukties tiesas darbā.