Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs ierosināja kompromisa variantu uzrunā nacionālajā televīzijā.
Prezidents, kura loma pamatā ir ceremoniāla, sacīja, ka Izraēlas izdzīvošana ir atkarīga no kompromisa panākšanas.
Hercogs uzsvēra, ka situācija ir ārkārtīgi nopietna.
Taču Netanjahu ātri vien noraidīja kompromisa ierosinājumu, norādot, ka koalīcijas pārstāvji to neatbalsta.
Prezidenta "piedāvātā priekšlikuma galvenie elementi tikai iemūžinātu pašreizējo situāciju un nenodrošinātu nepieciešamo līdzsvaru starp varas atzariem," paziņoja Netanjahu.
Netanjahu valdība savas tiesu sistēmas reformu ieceres nodeva atklātībai janvārī, kam sekoja jau desmit nedēļas ilgi neierasti plaši protesti.
Izraēlas parlaments otrdiena pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ierobežo Augstākās tiesas iespējas atcelt likumus, kas atzīti par antikonstitucionāliem.
Likumprojektu, kas ir viens no svarīgākajiem elementiem valdības iecerēto tiesu sistēmas reformu paketē, paredz, ka parlamenta apstiprināto likumu atcelšanai, atzīstot tos par neatbilstošiem valsts pamatlikumam, turpmāk būs nepieciešamas 12 no 15 Augstākās tiesas tiesnešu balsīm.
Likumprojekts arī paredz, ka parlaments ar vienkāršu balsu vairākumu varēs atcelt šādu tiesas lēmumu, nedodot Augstākajai tiesai vairāk iespēju izskatīt konkrēto jautājumu.
Netanjahu un Tieslietu ministrija uzstāj, ka reformas ir nepieciešamas, lai atjaunotu varas līdzsvaru starp parlamentu un Augstāko tiesu.
Valdības oponenti apgalvo, ka reformu mērķis esot vairot politiķu varu uz tiesu rēķina un pasargāt korupcijā apsūdzēto Netanjahu no tiesāšanas.
Hercogs ierosinājums paredzēja, ka parlaments nevarētu atcelt Augstākās tiesas spriedumus. Taču tiesneši nedrīkstētu atcelt galvenos tiesību aktus, kas pazīstami kā pamatlikumi un kalpo kā sava veida konstitūcija. Tomēr, lai pieņemtu pamatlikumus, būtu nepieciešams parlamenta "supervairākums", nevis vienkāršs vairākums.
Tiesnešus ieceltu komiteja, kurā būtu koalīcijas un opozīcijas likumdevēji, tiesneši un sabiedrības pārstāvji. Iecelšanai būtu nepieciešama plaša vienprātība, un nevienai partijai nebūtu veto tiesību.
"Tas nav prezidenta projekts. Tas ir nācijas projekts. Nav nevienas puses, kas uzvar, nav puses, kas zaudē," norādīja Hercogs.
Opozīcijā esošās Darba partijas līdere Merava Mihaeli atzinīgi novērtēja prezidenta kompromisa priekšlikumu un paziņoja, ka Netanjahu, to noraidīdams, parādījis, ka vēlas tiesu varas gāšanu, nevis reformas.
Netanjahu plānu kritizē liela sabiedrības daļa, un Izraēlas sabiedrotie, tai skaitā Savienotās Valstis, aicinājušas ievērot piesardzību.
Trešdien vizītē Izraēlā ieradās aptuveni 30 līderi no Ziemeļamerikas ebreju federācijas, lai aicinātu Izraēlas līderus atrast kompromisu. Šī vizīte atspoguļo bažas, ka nemieri Izraēlā var ietekmēt arī ebreju kopienas ārvalstis.
Federācija norādīja, ka šī vizīte ir pirmā reize nesenajā vēsturē, kad tā ir nosūtījusi šādu delegāciju, lai apspriestu Izraēlas politiku ar Izraēlas līderiem.
Delegācijai neizdevās tikties ar Netanjahu, bet notika sarunas ar koalīcijas pārstāvjiem, opozīcijas līderiem un Hercogu.
Daudzas ebreju organizācijas ir paudušas bažas, ka Netanjahu valdības iecerētas reformas varētu vājināt minoritāšu tiesības un reliģisko plurālismu.
Ziemeļamerikas ebreju federācijas pārstāv vairāk nekā 400 ebreju kopienas ASV un Kanādā. Tā savāc un sadala vairāk nekā divus miljardus ASV dolāru gadā, lai atbalstītu ebreju kopienas ASV, Kanādā, Izraēlā un visā pasaulē, padarot to par lielāko ebreju filantropisko organizāciju Ziemeļamerikā.