1989. gada pavasarī notikušie plašie studentu protesti un to vardarbīgā izbeigšana joprojām ir tabu Ķīnā, kur varasiestādes dara visu, lai vieni no valsts vēsturē traģiskākajiem notikumiem tiktu izdzēsti no sabiedrības atmiņas. Arī šogad jau nedēļām pirms Tiaņaņmeņas slaktiņa gadadienas Ķīnas milzīgais cenzūras aparāts cītīgi strādāja, lai publiskajā telpā neparādītos nekas, kas būtu saistīts ar 1989. gada notikumiem. Cenzūra ir klātesoša pat internetā, kur ierindas ķīnieši var uzzināt tikai to, ko ir akceptējusi partija.
Pieprasīja liberalizāciju
1989. gadā naktī uz 4. jūniju vairāki tūkstoši ķīniešu karavīru ar bruņutransportieriem un tankiem ielenca Tiaņaņmeņa laukumu, kur kopš 15. aprīļa notika miermīlīgas demonstrācijas, kurās cilvēki pieprasīja Ķīnas ekonomisko un politisko liberalizāciju. Protestētāji ielās sāka veidot barikādes, lai nepieļautu karaspēka nokļūšanu laukumā. Lai tiktu tām cauri, karavīri atklāja uguni, nogalinot neapbruņotos protestētājus.
Joprojām nav zināms konkrēts 4. jūlija naktī bojāgājušo skaits. Ķīnas valdība ziņoja, ka nogalināts 241, bet ievainoti 7000 cilvēku. Sarkanais Krusts paziņoja, ka miruši 2600 cilvēku, bet Ķīna noliedza šīs ziņas. Savukārt tā laika britu vēstnieks Ķīnā diplomātiskajā telegrammā, ko atslepenoja 2017. gadā, lēsa, ka slaktiņā dzīvību zaudējuši vismaz 10 tūkstoši cilvēku, raksta Bloomberg.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 4. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Irlielāmērāticams
Irlielāmērāticams
Ja nenožēlo