Šogad ANO ĢA vispārējo debašu tēma ir Uzticības atgūšana un globālās solidaritātes atjaunošana: paātrināts darbs pie plāna 2030 un tā ilgtspējīgas attīstības mērķiem uz mieru, labklājību, progresu un ilgtspējīgumu visiem.
Paredzams, ka tradicionāli no valstu līderiem pirmais ANO ĢA vispārējās debatēs runu teiks Brazīlijas prezidents. Luiss Inasio Lula da Silva, kurš šajā amatā stājās janvārī, ir paziņojis, ka grib atgūt Brazīlijai globālā līdera lomu vides aizsardzībā un panākt Amazones lietusmežu aizsardzību pēc gadiem ilgas to izpostīšanas.
Pēc Brazīlijas līdera forumu uzrunās ASV prezidents Džo Baidens, kurš, visticamāk, uzsvērs ASV centienus atgūt Vašingtonas kā globālā līdera lomu.
ASV vēstniece ANO Linda Tomasa-Grīnfīlda pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ANO ĢA vispārējās debatēs šogad varētu piedalīties ap 150 valstu līderu, to vidū – Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Reuters vēsta, ka V. Zelenskis trešdien paredzējis uzrunāt īpašu Ukrainai veltītu ANO Drošības padomes sēdi, kurā iespējama situācija, ka viņš sēž pie viena galda ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu laikā, kad notiek Krievijas agresija pret Ukrainu.
Šogad gan ANO ĢA no ANO Drošības padomes pastāvīgo piecu valstu – ASV, Ķīnas, Krievijas, Francijas un Lielbritānijas – līderiem ieradīsies tikai Dž. Baidens. Riši Sunaks būs pirmais britu premjerministrs vairāk nekā desmit pēdējos gados, kurš neieradīsies uz šo pasākumu. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka nevarēs ierasties, jo Francijā šonedēļ paredzēta britu karaļa Čārlza III oficiālā vizīte.
Līdz pēdējam brīdim nebija skaidrs, kura amatpersona pārstāvēs Ķīnu tās prezidenta Sji Dzjiņpina vietā.
Pērn galvenās līderu uzstāšanās tēmas ANO ĢA vispārējās debatēs bija centieni atgūties no Covid-19 pandēmijas, Krievijas iebrukums Ukrainā un klimata izmaiņas, kas visas trīs, visticamāk, būs aktuālas arī šā gada uzrunās.