Kad Krievija ķērās pie tā sauktās "gāzes šantāžas", vairākas Eiropas valstis sāka plānot savu LNG termināļu būvniecību, taču Lietuva jau sen bija izpildījusi šo mājasdarbu – LNG pārvadātājs “Independence”, kas paredzēts kā peldoša LNG uzglabāšanas un regazifikācijas vienība, Klaipēdā darbojas kopš 2014. gada.
Šā gada janvārī Somijas Inko ostā tika atvērts vēl viens terminālis, bet poļi plāno tādu būvēt Gdaņskas līcī.
"Iekustināti ir arī mūsu kaimiņi latvieši. Saeima Skultes LNG termināli ir atzinusi par lielu valsts projektu, kas jāpabeidz līdz 2024. gadam. Taču Latvijas galvenais gāzes piegādātājs “Latvenergo” gandrīz vienlaikus noslēdza piegādes līgumu uz desmit gadiem ar Klaipēdas LNG termināli. Tas nozīmē, ka topošais terminālis Latvijā zaudēja savu galveno pircēju un tam nācās lūgt valsts palīdzību," raksta lrytas.lt.
Šie pasākumi ietver termināļa darbībai nepieciešamo finanšu plūsmu nodrošināšanu pirmajos gados (2–5 miljoni eiro gadā) un nepieciešamību “Latvenergo” noslēgt līdzīgu līgumu, kāds tam šobrīd ir ar Klaipēdas LNG termināli. Ja šis uzņēmums jau iepriekš noslēgtu līgumu ar Skultes LNG termināli, valsts atbalsts nebūtu nepieciešams.
"Neskatoties uz tā nozīmi Latvijas enerģētiskajā neatkarībā, premjers Krišjānis Kariņš atteicās atbalstīt termināļa attīstību, un projekts ir apstājies. Vienlaikus Latvijas valdība uzsāka sarunas par sadarbību ar Igauniju Paldisku termināļa kopīgai izmantošanai. Šī Latvijas mīņāšanās var nākt par labu mūsu terminālim un uzņēmumam, kas to apkalpo, “Klaipēdas Naftu”," raksta Lietuvas izdevums.
Jau pagājušajā gadā tika veikta Klaipēdas LNG termināļa ilgtermiņa jaudas piešķiršanas procedūra, kuras laikā 60% no jaudas (24 teravatstundas katru gadu) tika piešķirti termināļa lietotājiem, kuri noslēdz ilgtermiņa līgumus. Tas nodrošināja, ka gāzes pārvadātājs “Independence” faktiski tika nodarbināts un aizņemts pat desmit gadus uz priekšu – līdz 2033. gadam.
Pēc “Klaipēdas Naftas” komunikācijas vadītājas Orintas Barkauskaites teiktā, ilgtermiņa jauda ir piešķirta četriem termināļa lietotājiem no Lietuvas un kaimiņvalstīm pēc principa "take or pay" [no angļu valodas – ņem vai maksā – red.]. Atlikusī jauda (40%) tiek sadalīta katru gadu, izmantojot ikgadējās un tūlītējās tirgus jaudas sadales procedūras.
Arī Latvijas energokompānija "Latvenergo" ir nodrošinājusi termināļa ilgtermiņa jaudu ar 6 teravatstundu (TWh) jaudu gadā. Šādi līgumi ar kaimiņiem, kuriem nav savu termināļu, ir iespēja paplašināt “Independence” kapacitāti.
“Klaipēdas Nafta” un “Amber Grid” 2022. gadā uzsāka projektu, lai izvērtētu iespēju paplašināt Klaipēdas LNG termināļa pašreizējo izvades jaudu, kā arī gāzes pārvades sistēmas jaudu attiecīgajos ieejas un izplūdes punktos, lai nodrošinātu papildu LNG importa jaudu, kas būtu jārezervē nākotnei.
“Projekts radīs līdz 2,5 miljardiem kubikmetru papildu LNG importa jaudas gadā, provizoriski no 2027. gada pirmā ceturkšņa. No 2022. gada decembra līdz 2023. gada 1. ceturksnim operatori veica nesaistošu tirgus aptauju, kurā tika konstatēta būtiska interese par pašreizējā Klaipēdas LNG termināļa importa jaudas paplašināšanu. Nākotnē plānots izsludināt saistošu tirgus dalībnieku aptauju,” sacīja O. Barkauskaite.
Tikmēr Lietuvas “Enerģētikas aģentūras” vadītājs Virgilijs Poderis apšauba, vai Latvijas plāni būvēt savu termināli ir pietiekami novērtēti no ekonomiskā viedokļa, raksta lrytas.lt.
“Saskaņā ar šobrīd notiekošo mūsu reģionam vajadzētu pietikt ar termināļiem Lietuvā un Somijā, jo īpaši tāpēc, ka ir arī gāzes starpsavienojums ar Poliju. Pēdējais apsver arī termināli netālu no Gdaņskas, taču ne tikai Polijas tirgum, bet arī gāzes tranzītam uz Ukrainu un Čehiju. Tāpēc es neredzu nekādu biznesa pamatojumu cita termināļa celtniecībai īstermiņā,” sacīja Poderis.
Klaipēdas LNG terminālis, kas ir galvenais gāzes piegādes avots Lietuvai un pārējām Baltijas valstīm, 2023. gada pirmajā ceturksnī veidoja 90,1% (8,9 TWh) no visas sistēmā transportētās gāzes. Plūsmas no Latvijas veidoja 6,2% (0,6 TWh) un no Polijas - 3,7% (0,4 TWh).
2023. gada pirmajā ceturksnī Lietuva patērēja 3,2 TWh gāzes jeb par 44% mazāk nekā 2022. gada ziemā, kad valsts pieprasījums pēc gāzes sasniedza 5,7 TWh.
Tomēr, pēc “Amber Grid” datiem, uz Lietuvu transportētās gāzes apjoms pieauga, neskatoties uz zemāku iekšzemes patēriņu.
Šī gada pirmajos trīs mēnešos Lietuvai piegādātas 9,9 teravatstundas (TWh) gāzes, neskaitot tranzītu uz Kaļiņingradu. Tas ir pieaugums par 18,5%, salīdzinot ar 8,4 TWh šajā pašā laikā pērn. Lielākā daļa no šī importa (apmēram 70 %) tika nodota tranzītā uz citām ES valstīm.