"Agrāk gada laikā tika fiksēti vidēji 4000 šādi satiksmes negadījumi, par kuriem tiek ziņots uz Vides inspekcijas dežūrtālruni 1313, bet 2018.gadā to skaits pieauga līdz gandrīz 6000," pastāstījis Igaunijas Autoceļu departamenta Vides aizsardzības nodaļas vadītājs Villu Liks.
Par bīstamāko šai ziņā uzskatāms Tallinas apvedceļš, kur pēdējo piecu gadu laikā notikuši 4,4 satiksmes negadījumi ar lielu meža dzīvnieku iesaisti, rēķinot uz vienu kilometru ceļa. Uz šosejas Tallina-Tartu-Luhamā šis rādītājs ir 3,9, bet uz šosejas Tallina-Pērnava-Ikla - 3,5.
Pilnībā nožogot ceļmalas gar valsts autoceļiem nav plānots, jo tas būtu pārāk dārgi - viens metrs nožogojuma izmaksātu aptuveni 30 eiro, bet virszemes pāreju izbūve maksā daudz dārgāk.
Uz šosejas Tallina-Tartu līdz šim izbūvētas divas pārejas un vēl divas tiek plānotas. Nepārtraukts nožogojums ar virszemes pārejām obligāti nepieciešams tikai ātrgaitas automaģistrālēm, bet Igaunijā tādu nav, un arī pēc lielāko šoseju rekonstrukcijas un četru braukšanas joslu izveides tās nav paredzēts pārkvalificēt par ātrgaitas automaģistrālēm.