Ar neziņām un bažām par ASV tālāko iespējamo rīcību Venecuēlā vai citās valstīs Dienvidamerikas reģionā un citur pasaulē iesācies jaunais gads pēc tam, kad nedēļas nogalē ASV karavīri militārā operācijā Venecuēlas karabāzē sagūstīja prezidentu Nikolasu Maduro un viņa sievu Siliju Floresu un nogādāja viņus aizturēšanas vietā Ņujorkā.
Abi aizturētie vakar tika nogādāti uz tiesas namu Manhetenā, lai sāktu tiesas procedūras saistībā ar ASV izvirzītajām apsūdzībām viņiem narkoterorismā, ar kurām ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pamato N. Maduro un S. Floresas aizturēšanas operāciju, vēsta BBC.
Par Venecuēlas pagaidu vadītāju iecelta līdzšinējā viceprezidente Delsija Rodrigesa, kurai atbalstu pauduši Venecuēlas bruņotie spēki. Viņa pieprasījusi N. Maduro atgriešanu Venecuēlā, bet vienlaikus arī paudusi gatavību sadarboties ar ASV.
D. Tramps paziņojis, ka ASV uz laiku pārņems Venecuēlas pārvaldību. Taču ASV valsts sekretārs Marko Rubio izteicies, ka ASV nepārvaldīs Venecuēlas ikdienas dzīvi, vien uzturēs tās "naftas resursu karantīnu".
Kolumbija un Kuba
Tikmēr D. Tramps izteicies, ka vēlas panākt lielāku ASV ietekmes ekspansiju rietumu puslodē. Associated Press atgādina, ka pagājušajā mēnesī publiskotajā ASV Nacionālās drošības stratēģijā "amerikāņu pārākuma atjaunošanu rietumu puslodē" ASV administrācija pasludināja par centrālo darbības virzienu D. Trampa otrā termiņa Baltajā namā laikā.
Pēdējo dienu laikā gan pats D. Tramps, gan viņa administrācijas pārstāvji – M. Rubio un aizsardzības ministrs Pīts Hegsets – izteikuši dažādus mājienus, ka kaut kāda ASV rīcība var sagaidīt Meksiku, Kubu, Kolumbiju un pat amerikāņu sabiedrotajai NATO – Dānijai – piederošo Grenlandi.
D. Tramps svētdienas vakarā, uzrunājot reportierus lidmašīnā ceļā no Floridas uz Vašingtonu, faktiski piedraudēja Kolumbijas prezidentam Gustavo Petro, kuru nodēvēja par "slimu cilvēku, kurš ražo kokaīnu un pārdod to Amerikas Savienotajās Valstīs". Jau oktobrī D. Trampa administrācija noteica sankcijas pret G. Petro, viņa ģimeni un Kolumbijas valdības locekļiem, vainojot viņus par saistību ar globālo narkotirdzniecību. ASV valdība arī pievienoja Kolumbiju to valstu sarakstam, kuras nepietiekami sadarbojas ar ASV narkotirdzniecības apkarošanā, kas nozīmēja, ka būtiski tiek samazināts ASV finanšu atbalsts šai valstij. "Viņš neturpinās darbību ilgi," D. Tramps svētdien izteicās par G. Petro. "Viņam ir kokaīna ražotnes. Taču viņš ar to vairs nenodarbosies ilgi." Jautāts, vai viņš varētu pavēlēt sākt operāciju pret Kolumbiju, D. Tramps atbildēja: "Tas man izklausās labi."
Savukārt M. Rubio intervi - jā NBC raidījumam Meet the Press izteica brīdinājumu Kubas valdībai, ar kuru ASV ir saspīlētas attiecības jau kopš 1959. gada revolūcijas šajā valstī. Kuba ir viens no Venecuēlas svarīgākajiem sabiedrotajiem un tirdzniecības partneriem. Kubas valdība svētdienas vakarā paziņoja, ka ASV militārās operācijas N. Maduro sagūstīšanai laikā sestdien dzīvību zaudējuši 32 Kubas bruņoto spēku un policijas virsnieki, kuri pēc Venecuēlas valdības lūguma piedalījušies N. Maduro apsargāšanā.
"Jūs jau zināt, ka daudzi kubieši vakar tika nogalināti. Tajā pusē bija daudz nonāvēto. Neviens no mūsu puses nezaudēja dzīvību," paziņoja D. Tramps, kurš arī prognozēja, ka tikšot runāts arī par Kubu.
"Kubieši palīdzēja aizsargāt Maduro. Viņu sargāja nevis venecuēlieši, bet kubieši. Viņi arī atbildēja par iekšējo izlūkošanu Maduro valdībā, par izspiegošanu, lai pārliecinātos, ka tajā nav nodevēju," klāstīja M. Rubio. Izsakoties par amerikāņu potenciālo rīcību, ASV valsts sekretārs sacīja: "Ja es dzīvotu Havanā un strādātu valdībā, es sāktu uztraukties."
Politico vēsta, ka D. Tramps intervijā Fox News arī brīdinājis, ka "kaut kas būs jādara ar Meksiku". Viņš arī piebildis, ka prasījis Meksikas prezidentei Klaudijai Šeinbaumai, vai viņa vēlas ASV bruņoto spēku "palīdzību" narkokarteļu iznīcināšanā. K. Šeinbauma ierakstā vietnē X bija kritizējusi ASV militāro operāciju Venecuēlā kā ANO hartas pārkāpumu.
Dānija aicina nedraudēt
Svētdien D. Tramps arī atkārtoja jau iepriekš pausto nostāju, ka ASV jāpārņem Grenlande ASV drošības interešu vārdā. "Tas pašlaik ir ļoti stratēģiski. Grenlandi ir apjozuši Krievijas un Ķīnas kuģi. Mums Grenlande ir nepieciešama nacionālās drošības dēļ, un Dānija nespēs to nodrošināt," D. Trampa teikto citē Associated Press. Intervijā The Atlantic jautāts, vai ASV militārā operācija Venecuēlā var kalpot par vēstījumu Grenlandei, D. Tramps atbildēja: "Viņiem pašiem tas jāizvērtē. Es tiešām nezinu." D. Trampa padomnieka Stīvena Millera sieva Ketija Millere sociālās saziņas vietnē bija publicējusi karti, kurā Grenlande iekrāsota ASV karoga krāsās ar parakstu "DRĪZ".
Neilgi pēc tam paziņojumā, kas publicēts Dānijas valdības vietnē, Dānijas premjerministre Mete Frederiksena rakstīja: "Dānija un līdz ar to arī Grenlande ir NATO locekle, uz kuru attiecas alianses drošības garantijas. Dānijai ir aizsardzības līgums ar ASV, kas garantē ASV piekļuvi Grenlandei. Dānija ir palielinājusi investīcijas Arktiskā reģiona drošībā. Tāpēc es stingri aicinu ASV apturēt draudu izteikšanu vēsturiski tuvajiem sabiedrotajiem, citai valstij un citai tautai, kas ļoti skaidri ir paziņojusi, ka netiek pārdota."