No četriem Operatīvās vadības grupas (OVG) piedāvātajiem scenārijiem turpmākajai rīcībai Covid-19 izplatības mazināšanai valdība izvēlējās A jeb mēreni stingro variantu, kas paredz pašreizējos ierobežojumus nepārskatīt un noteikt kompensējošus pasākumus Lielbritānijas vīrusa mutācijas izplatībai. Valdība uzdeva OVG nedēļas laikā nākt klajā jau ar detalizēti izstrādātu atbalstīto scenārija variantu.
Pēc veselības ministra Daniela Pavļuta (A/P) ierosinājuma OVG grupa arī izstrādās kritērijus, kuriem piepildoties valdība pāries uz D jeb lokdauna scenāriju. Tāpat OVG scenārijā iekļaus izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) priekšlikumu pamata un vidējā, kā arī interešu izglītībā atļaut klātienes nodarbības ārtelpās.
Transportā tikai 30%
Valdības atbalstītā scenārija būtība līdztekus ierobežojumu nepārskatīšanai ir akcents uz attālināto darbu. Paredzēts noteikt, ka biroju darbs, tostarp arī valsts pārvaldē, notiek tikai attālināti, izņemot gadījumus, ja darbam klātienē ir darba devēja atļauja. Vienlaikus visi ražojošie uzņēmumi, kas nodarbina 25% no visiem valstī strādājošajiem, turpina darbu klātienē, taču tas tiek organizēts maiņās un katra nozare izstrādā tā saukto drošo protokolu, kas ietver, piemēram, telpu dezinfekciju, ventilēšanu, strādājošo veselības monitoringu, veicot testus.
Izglītībā tiek saglabāta līdzšinējā reģionālā pieeja, kad klātienē ir atvērtas skolas tajās pašvaldībās, kur 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs ir līdz 200. Vienlaikus bērnudārzu paredzēts nodrošināt tikai tiem bērniem, kuru vecāki strādā klātienē un nevar to darīt attālināti. OVG arī paredzējusi 60 eiro pabalstu katram strādājošajam, kurš strādā attālināti. Pret to gan iebildumi ir finanšu ministram Jānim Reiram (JV) un labklājības ministrei Ramonai Petravičai (PCL), kura norāda uz nevienlīdzību pret tiem cilvēkiem, kas spiesti strādāt klātienē.
Tāpat A scenārijā ir ieteikums sabiedriskajā transportā samazināt maksimāli pieļaujamo pasažieru skaitu līdz 30% no transporta ietilpības, kā arī rosināts atteikties no pašvaldību stāvvietu maksas privātam transportam. Vienlaikus ir paredzēti arī stingri pasākumi inficēto un kontaktpersonu uzraudzībā – gan aizliegums apmeklēt publiskas vietas, gan kontaktpersonu apziņošana vienas dienas laikā, gan viesnīcas nodrošināšana uz Covid-19 pozitīva testa pamata, sedzot 80% no izmaksām, tajā skaitā ēdināšanu. Savukārt tūrisma nozarē ir paredzēts, ka organizētos tūrisma pakalpojumos jāiekļauj uzturēšanās divu nedēļu pašizolācijā viesnīcā Latvijā.
Vienlaikus savlaicīgi tiek gatavots vienots ierobežojumu mazināšanas un nozaru drošas, pakāpeniskas atvēršanas secība un plāns, balstoties uz nozaru nozīmīguma, epidemioloģisko un ekonomisko analīzi.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs stāsta, ka pie minētā scenārija 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 tūkstošiem līdz 1. maijam sasniegtu 309,6, bet prognozētais pacientu skaits stacionāros būtu 530 pacienti. Covid-19 gadījumu skaits līdz 1. maijam jeb 55 dienās varētu sasniegt 27 389, hospitalizēto skaits – 3835, bet nāves gadījumu skaits – līdz 548 gadījumiem. Savukārt kontaktpersonu loks veidotu 43 822 gadījumus. Scenārija īstenošanas ekonomiskā ietekme nedēļā tiek lēsta ap 49,4 miljoniem eiro, bet trijās nedēļās – 148,2 miljoni eiro.
Domas dalījās
Lai arī valdība lēmumu atbalstīt minēto mēreni stingro variantu pieņēma vienprātīgi, ministru domas dalījās. Piemēram, izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska, labklājības ministre R. Petraviča un ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL) norādīja – ja būtu izvēles iespējas, viņi priekšroku dotu C variantam, kas paredz ierobežojumu mīkstināšanu.
Tikmēr veselības ministrs, lai arī pauda atbalstu A scenārijam, vienlaikus norādīja, ka, iespējams, prātīgāk būtu izvēlēties lokdaunu, jo tas visstraujāk samazinātu gan saslimšanas gadījumus, gan nāvju skaitu. Lokdaunu kā savu pirmo izvēli minēja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) un kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), kurš gan uzsvēra, ka tam nebūtu nedz politiska, nedz sabiedrības atbalsta. "Tas, ka mums trūkst sabiedrības uzticības, ir mūsu atbildība," pārliecināts kultūras ministrs.
Ieskicējot aktuālo epidemioloģisko situāciju, J. Perevoščikovs skaidro, ka saslimstība kopš janvāra samazinās pa pieciem procentiem katru nedēļu, mazinās arī pozitīvo testu īpatsvars un stacionēto pacientu skaits, tomēr kumulatīvais 14 dienu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju Latvijai vēl joprojām ir gana augsts. Turklāt, kā uzsver epidemiologs, mēs nevaram atslābt un jārīkojas apsteidzoši, jo valstī aizvien straujāk izplatās daudz lipīgākais Lielbritānijas vīrusa paveids, kurš īpaši "pieķeras" bērniem.
Pēdējo 24 stundu laikā veikti 15 633 Covid-19 izmeklējumi, reģistrēti 472 jauni inficēšanās gadījumi, saņemti ziņojumi par sešiem mirušajiem (trīs cilvēki 70–79 gadu vecumā, divi 80–89 gadu vecumā, viens 90–99 gadu vecumā). Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3%, bet 14 dienu kumulatīvais rādītājs – 447,4.