"Taisnība laikam bija tiem vācbaltiešu publicistiem, kas jau XIX gadsimtā daudzināja mūsu zemi par Leiputriju, kurā nav ne zemestrīču, ne vulkānu, ne nesaskaņu cilvēku un kārtu starpā. Šodien lepni varam piebilst: nu vairs nav arī tā sloga, kuru jūt uzņēmīgs cilvēks tajās valstīs, kurās likums tiek pacelts pāri lielajai vajadzībai," tā stāstu par dažu zviedru makšķernieku lašu copi Latvijas upēs 1992. gada pavasarī, publicētu Zviedrijas mednieku un makšķernieku žurnālā Jaktmarker & Fiskevatten ar virsrakstu Te tā lieta iet!, sāka 1993. gada 6. marta SestDiena rakstā Uz Salacu pēc taimiņiem. Jāatgādina, ka tolaik Latvijā lašu un taimiņu licencētā makšķerēšana vēl nebija ieviesta, makšķerēt "pumpainos" bija aizliegts, bet kāds uzņēmīgs salacgrīvietis, tobrīd Ziemeļvidzemes reģionālā dabas aizsardzības kompleksa darbinieks Andis Bērziņš, zviedriem atļaujas bija veikli izkārtojis (rietumnieki tolaik vēl skaitījās gandrīz vai dievu statusā). Jāatgādina arī tas, ka 90. gadu sākumā maluzvejnieki Latvijas ūdeņos plosījās īpaši aktīvi. Zviedru redzētais atainoja gan situāciju mūsu upēs, gan iezīmēja makšķerēšanas tūrisma perspektīvas. Šis potenciāls, jāteic, vēl šodien netiek īstenots pietiekami efektīvi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 7. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!