Intervija ar Veltu Līni SestDienā bija lasāma aktrises 70. dzimšanas dienā – 1993. gada 28. augustā. Pirmo jautājumu uzdeva intervējamā pati, vaicādama, vai SestDienas žurnālistei Solvitai Smiļģei ir kāda radniecība ar Eduardu Smiļģi, un, uzzinājusi, ka nav vis, nopūtās Smiļģa mājas tābrīža (tātad 90. gadu sākuma) statusa sakarā: "Ak tad uz Smiļģa māju nepretendējat! Tur tagad likumīgo īpašnieku saradies ka biezs. Kad Smiļģis mira, nevienam māju nevajadzēja. Teātra savienība to sabrukušu, izdegušu saveda kārtībā, un tagad, izrādās, mantinieki bez tās vairs dzīvot nevar. Kaut gan tagad Teātra muzejs tāpat vairs nav teātra cilvēkiem. Teātra savienībai vairs nav naudas, un mājas jaunuzceltajā daļā, kur agrāk aktieri svinēja jubilejas un citus godus, tagad priecājas komercfirmas."
Vaicāta, kā viņa pati jūtas laikos, kad daudz kas notiek ne aiz patikšanas, Velta Līne stāstīja: "Man ir divreiz grūtāk – šis laiks un šis vecums. Strādāt vēl gribas un it kā var. Taču darba iespējas vairs nav tādas kā agrāk. Un autori vecu cilvēku lomas lugās paredz tikai vīriešiem, ne sievietēm. Par laiku – negribas žēloties. Tik ļoti gaidīts un mīlēts tas nāca.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 5. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!