Varētu jau bez lielas šaubīšanās locīties līdzi klimata apturēšanas entuziastu draudiem par gaidāmajiem grēku plūdiem, ja vien tam netraucētu tāds sīkums kā dati par klimata izmaiņām tuvā un tālā pagātnē. Lūk, arī SestDiena pirms 30 gadiem publicēja rakstu par divām dažādām Latvijas vasarām – sauso un slapjo. 1992. gads izrādījās liess visādā ziņā, rakstīja vēsturnieks Uģis Niedre, celdams Dienas lasītājiem priekšā fragmentus no viņa tobrīd topošās grāmatas Iršu dārzs. "Bet, šķirot laikus atpakaļ, ir bijuši daudz bezcerīgāki gadi."
Sausā vasara bija 1914. gadā. "Sausums sākās tūlīt pēc Vasarsvētkiem. Lietus nelija. Saule ripoja neskaidri dzeltenās debesīs svešādi blāva un karsta. Kā pa degošu purvu. Savādi tvaiki aizvilka apvārsni. Par versti tālāk skats nespiedās cauri. Vējš iegriezās rītos un pūta karsts un vienmērīgi stiprs kā no rijas speltes. Zemes tvaiki jaucās ar mežu un purvu ugunsgrēku dūmiem. Dega vai katrā pagastā. Nedēļām ilgi gruzduma smaka nāca no Latgales, kur liesmoja 70 verstu garumā un 40 platumā ugunslauks Balvu, Viļakas un Pitalovas purvos un mežos. Tur sadega druvas, sādžas un lopi ganībās. Zemnieki raka aplīki sētām plašus grāvjus, bet tas daudzreiz neglāba. Svelmains vējš rāva uguni tālāk, iznīcinot visu, kas celts un gādāts, kas aug un dzīvo.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 13. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!