Pagājušajā otrdienā palikām pie stila lietām jo īpaši veltītā 1994. gada 7. janvāra Dienas pielikuma Stils un tajā publicētā Laimas Žihares raksta Postmodernisms un karš, kurā autore, salīdzinot divus – 1933. un 1993. gadā – Horvātijas pilsētā Dubrovnikā notikušos pasaules rakstnieku organizācijas PEN kongresus, secināja, ka 1993. gada kongresa nespēja nosodīt "pirmo postmoderno karu" – 90. gadu sākumā notikušo Dienvidslāvijas asiņaino sadalīšanos – nozīmēja to, ka šajā karā Eiropa un pasaule ir pierādījusi, ka vairs nevēlas atšķirt labu no ļauna, bet postmodernisms atklājies kā amorāla kultūra.
Latvijas pirmās pēcokupācijas Saeimas deputātu spēju atšķirt ne nu gluži labu no ļauna, cik labu gaumi no sliktas, tajā pašā Stila numurā vērtēja Mārtiņš Ķibilds rakstā Decorum oficiale vai decorum provinciale? "Ieejot mūsu vēlētās Saeimas augstajā namā, pirmo reizi tur var aizrauties elpa," rakstīja Ķibilds. "Nevis no gaidītā krāšņuma uzvijas pilna apstiprinājuma, bet no belzienam līdzīga pārsteiguma, ka te taču nekā TĀDA nav! Parasta iestāde, parasti cilvēki. Reāli izvērtējot šo sāpīgo atklāsmi, var tik vien kā banāli secināt: kādi mēs, tādi viņi – gan izskatīgi, gan nošņurkuši, gan pār
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 16. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00