Kā jūs raksturotu Kazahstānas un Latvijas sadarbību?
10. decembrī aprit 30 gadu kopš mūsu valstu diplomātisko attiecību nodibināšanas. Vēsturiski tas ir īss laika posms, taču šo gadu laikā mēs esam sasnieguši ievērojamus rezultātus.
Ir izveidots uzticības un cieņas pilns politiskais dialogs augstākajā un visaugstākajā līmenī, ir reāli attīstītas ekonomiskās saites, izveidota sadarbība kultūras, humanitārajā un zinātniski izglītojošajā jomā, kā arī izveidotas ciešas parlamentārās saites. Mūsu valstu galvaspilsētas kļuvušas par dvīņu pilsētām.
Ir izveidota stabila līgumiskā un tiesiskā bāze, kas veicina mūsu starpvalstu attiecību tālāko nostiprināšanos. Tās pamatā ir nolīgumi par ekonomisko un zinātniski tehnisko sadarbību, ieguldījumu savstarpējo veicināšanu un aizsardzību, par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu un citi. Kopumā ir parakstīti vairāk nekā 20 dažādu dokumentu. Līgumiskā un tiesiskā bāze attīstās. Mēs turpinām kopīgi strādāt pie līgumu projektiem gaisa satiksmes, kosmosa, IT tehnoloģiju jomā, kā arī tiesiskajā jomā.
Atsevišķi vēlos atzīmēt mūsu valstu konstruktīvo sadarbību starptautiskajā arēnā, galvenokārt ANO, kā arī citu autoritatīvu organizāciju ietvaros. Kā piemēru var minēt savstarpēju atbalstu ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekļu kandidatūrām. Latvija kļuva par pirmo ES valsti, kas 2016. gadā ratificēja Padziļinātās partnerības un sadarbības līgumu starp Kazahstānu un Eiropas Savienību. Jūsu valsts pašlaik ir Eiropas Savienības Robežu pārvaldības programmas Vidusāzijā (BOMCA) 10. posma galvenais operators.
Jūsu valsts iekšpolitiskajā dzīvē notiek nopietnas pārvērtības. Šā gada jūnijā Kazahstānā notika referendums par konstitūcijas grozījumu un papildinājumu ieviešanu, bet pavisam nesen notika prezidenta pirmstermiņa vēlēšanas. Ar ko tas ir saistīts?
Šie mūsu valstij svarīgie notikumi ir jāskata kontekstā ar prezidenta Kasima Žomarta Tokajeva vērienīgo modernizācijas programmu, kas aizsāka fundamentālas pārvērtības Kazahstānā un valsts pārvaldes paradigmas maiņu.
Konstitucionālā reforma bija svarīgs solis prezidenta politisko reformu programmas īstenošanā. Konstitūcijas grozījumu projekts tika izstrādāts, pamatojoties uz būtiskām iedzīvotāju prasībām un interesēm. Visi konstitūcijas grozījumi un papildinājumi bija savstarpēji saistīti un pakārtoti vienotam mērķim – radīt tiesisko pamatu galīgai pārejai no superprezidentālā modeļa uz prezidentālo republiku, pārdalīt pilnvaras, stiprināt parlamenta un vietējo pašvaldību lomu un statusu, veicināt sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldībā un stiprināt pilsoņu tiesību aizsardzības mehānismus.
Republikas referendumā lielākā daļa Kazahstānas pilsoņu atbalstīja ierosinātos grozījumus. Referendums apliecināja iedzīvotāju vēlmi pēc reālām pārmaiņām.
Turpinot politiskās varas tālākās decentralizācijas procesu, šā gada septembrī valsts vadītājs ierosināja ierobežot prezidenta pilnvaru termiņu līdz vienam septiņu gadu termiņam un paziņoja, ka tiks rīkotas ārkārtas prezidenta vēlēšanas, kā arī pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas 2023. gada pirmajā pusē.
20. novembrī valsts pilsoņi izdarīja savu apzināto izvēli, balsojot par pašreizējo valsts vadītāju. Prezidents Tokajevs guva pārliecinošu uzvaru, saņemot 81,31% balsu. Balsošanā piedalījās vairāk nekā astoņi miljoni cilvēku, un vēlētāju aktivitāte bija 69,44%. Vēlēšanas parādīja, ka valsts intereses vieno visus Kazahstānas iedzīvotājus. Jāatzīmē, ka pirmo reizi Kazahstānas mūsdienu vēsturē uz prezidenta amatu kandidēja divas sievietes, bet vēlēšanu biļetenā bija aile "pret visiem", kuru izmantoja 5,8% iedzīvotāju.
Vēlēšanas uzraudzīja vairāk nekā 600 ārvalstu novērotāju no 35 valstīm un 10 atzītām starptautiskajām organizācijām. Kā starptautiskie novērotāji piedalījās arī Latvijas pārstāvji.
Pēc oficiālās stāšanās amatā prezidents Kasims Žomarts Tokajevs parakstīja dekrētu, ar kuru apstiprināja rīcības plānu savas vēlēšanu programmas Taisnīga Kazahstāna: visiem un katram. Tagad un vienmēr īstenošanai. Rīcības plāns aptver trīs galvenās jomas: taisnīga valsts, taisnīga ekonomika un taisnīga sabiedrība.
Vai jūs varētu sīkāk pastāstīt par savas valsts investīciju politiku? Mēs zinām, ka Kazahstāna konsekventi strādā, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas, piedāvājot dažādas nodokļu priekšrocības.
Jums ir taisnība. Patiešām – Kazahstānā ir radīti labvēlīgi un pievilcīgi apstākļi ārvalstu investoru un uzņēmumu darbam, kas ļāvuši tautsaimniecībai piesaistīt vairāk nekā 380 miljardu ASV dolāru. Ārvalstu investori 10 gadu ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa, zemes nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un īpašuma nodokļa maksāšanas. Viņiem ir plaša pieeja daudziem valsts atbalsta pasākumiem. 2020. gadā tika ieviests tāds inovatīvs instruments kā investīciju līgums, kas papildus individuālajiem nodokļu un citiem atvieglojumiem nodrošina ārvalstu investoram likumdošanas garantijas uz laiku līdz 25 gadiem, kā arī tiesības saņemt valsts dotācijas un subsīdijas.
Ir daudz darīts, lai novērstu administratīvos un birokrātiskos šķēršļus. Investīciju līgumu, piemēram, var noslēgt tieši ar valdību attālinātā formātā, izmantojot valsts korporācijas portālu E-licence.
Lai palielinātu investīciju pievilcību, Kazahstāna ir pieņēmusi jaunu Investīciju politikas koncepciju. 2024. gadā stāsies spēkā jauns Nodokļu kodekss, pie kura tiek strādāts ciešā sadarbībā ar pašmāju un ārvalstu uzņēmējiem. Dialoga platformas ārvalstu investoriem darbojas veiksmīgi un efektīvi.
Atsevišķi vēlos atzīmēt Starptautiskā finanšu centra Astana darbību, kas ir unikāla vienīgā jurisdikcija Centrālāzijā globālās uzņēmējdarbības veikšanai. Finanšu centrs ir "investīciju logs" ne tikai uz Kazahstānu, bet arī uz citām Vidusāzijas valstīm, kā arī kaimiņu reģioniem. Līdz šim finanšu centrā jau ir reģistrēti vairāk nekā 1500 ārvalstu uzņēmumu fintech un insurtech jomās.
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem šogad ir vērojams investīciju pieaugums starp mūsu valstīm, kas apliecina Kazahstānas pievilcību investīcijām
Kā attīstās Kazahstānas un Latvijas ekonomiskā sadarbība, un kurās jomās ir perspektīvas tālākai attīstībai?
Divpusējās ekonomikas ceļā mums ir stratēģiskie virzieni – tirdzniecība un tranzīta – transporta sadarbība.
Šogad mums izdevās pārvarēt pandēmijas izraisīto divpusējās tirdzniecības lejupslīdi. Šā gada astoņos mēnešos ārējās tirdzniecības apgrozījums starp Kazahstānu un Latviju 2,5 reizes pārsniedza iepriekšējā gada vispārējo gada rādītāju. Tomēr mums vēl ir jāieiet ilgtspējīgas izaugsmes trajektorijā. Tam ir pieejamas visas iespējas.
Kazahstāna ir gatava būtiski palielināt eksportu uz Latvijas un Eiropas tirgiem, tostarp paplašinot preču klāstu. Mums ir iespēja palielināt metalurģijas, naftas ķīmijas, ķīmijas, pārtikas un lauksaimniecības produktu piegādes. Mūsu vēstniecība regulāri nosūta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai tā saukto Kazahstānas eksportam orientēto produktu topa sarakstu, norādot ražotāju kontaktus.
Mūsu valstīm ir ievērojamas iespējas un potenciāls starptautiskajā tranzītā. Jaunajā ģeoekonomiskajā realitātē tā ir vērtīga konkurences priekšrocība.
Esam ieinteresēti izmantot Latvijas transporta infrastruktūru nepārtrauktai mūsu eksporta produkcijas piegādei pasaules tirgos. Savukārt Latvijas pārvadātāji caur Kazahstānu iegūst iespēju tieši piekļūt transporta sistēmai un kravu plūsmām Eirāzijas virzienā. Kā redzat, abpusējs ieguvums no šādas sadarbības ir acīmredzams.
Šajā sakarā nevaru neatzīmēt augsto sadarbības līmeni, kas ir izveidojies ar Latvijas dzelzceļu un Rīgas, Ventspils un Liepājas jūras ostām. Saskaņā ar statistiku tranzīts pa dzelzceļu un Kazahstānas kravu pārkraušana Latvijas ostās demonstrē pozitīvu tendenci.
Perspektīvas sadarbības jomas ir IT un zaļās tehnoloģijas, klimats un vide, atjaunojamie enerģijas avoti, kosmoss, farmācija. Zināmā mērā tieši šīs jomas noteiks pasaules ekonomikas nākotni. Mēs ļoti labi zinām, ka Latvija šajās jomās ir sasniegusi ievērojamus rezultātus. Sadarbība šajās jomās būs būtisks papildinājums esošajām Kazahstānas un Latvijas ekonomisko sakaru formām.
Ar gandarījumu vēlos atzīmēt, ka šādas sadarbības sākums jau ir likts. Latvijas tīro tehnoloģiju klasteris Clintech Latvia veiksmīgi realizē projektus vides drošības un vides aizsardzības jomā Kazahstānā. Mūsu valstī pastāvīgās pārstāvniecības ir tādiem Latvijas farmācijas gigantiem kā Olainfarm un Grindex.
Kopumā Latvijā darbojas ap 100 Kazahstānas uzņēmumu, starp kuriem ir arī lieli nodokļu maksātāji. Kazahstānā veiksmīgi darbojas vairāk nekā 120 Latvijas uzņēmumu.
Ekonomisko interešu turpmākajai veicināšanai nepieciešams maksimāli efektīvi izmantot mūsu rīcībā esošos administratīvos mehānismus: Kazahstānas un Latvijas starpvaldību komisiju tirdzniecības, ekonomiskās un zinātniski tehniskās sadarbības jautājumos, Apvienoto starptautisko autopārvadājumu komisiju un Transporta darba grupu.
Būtu interesanti uzzināt par divpusējām kultūras un humanitārajām saitēm.
Esmu dziļi pārliecināts, ka mijiedarbība kultūras, mākslas, zinātnes un izglītības jomā ir vissvarīgākā sastāvdaļa draudzīgu un pilnvērtīgu valstu attiecību veidošanā. Tāpēc mēs pieliekam visas pūles Kazahstānas un Latvijas kultūras un humanitāro sakaru vispusīgai attīstībai un stiprināšanai.
Ar lepnumu varu teikt, ka vienā no vecākajām bibliotēkām Latvijā – Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā – darbojas Kazahstānas informācijas centrs Abajs, kas iepazīstina ar daudzveidīgu Kazahstānas autoru daiļliteratūru, vēsturisko un populārzinātnisko literatūru. Centrs nes izcilā Kazahstānas pedagoga, zinātnieka, dzejnieka Abaja Kunanbajeva vārdu. 2020. gadā latviešu tulkojumā pārpublicēts viņa dzejoļu krājums Ērgļa acis, kas Latvijā izdots pirms piecdesmit gadiem. Starp citu, jūsu laikraksts aplūkoja šo notikumu.
Baltijas Starptautiskās akadēmijas galerijā BiArt pērn tika atklāta pastāvīgā mākslas izstāde Latvija – Kazahstāna, kurā eksponēti vairāk nekā 50 mūsdienu Kazahstānas mākslinieku darbi, kas tika dāvināti akadēmijai.
Ar Rīgas domes atbalstu 2021. gadā tika īstenoti divi ļoti nozīmīgi projekti – Kazahstānas un Latvijas bērnu ar kustību traucējumiem zīmējumu tiešsaistes izstāde Pasaule bērnu acīm un fotoizstāde par Kazahstānas Republikas galvaspilsētu, kas bija ieplānota uz 15. gadadienu, kopš starp Rīgu un Astanu nodibinātas sadraudzības pilsētu attiecības.
Šogad diplomātisko attiecību 30. gadadienā klajā nācis albums Latvieši par Kazahstānu, kurā savus ko mentārus atstājuši slaveni politiķi un kultūras darbinieki. Īpaši vērtīgi, ka pirmo interviju albumam sniedza jūsu prezidents.
Vēlos atzīmēt tādu interesantu faktu, ka Latvijas skolēniem pieaug interese par seno kazahu intelektuālo spēli Togyzkumalak (deviņas bumbiņas). Protams, vēl ir pāragri runāt par plašu šīs spēles popularitāti Latvijā, tomēr, neraugoties uz to, šī gada oktobrī jūsu valstī oficiāli tika reģistrēta Nacionālā Togyzkumalak federācija. Latvijas komanda novembra beigās piedalījās VI pasaules čempionātā Togyzkumalak, kas risinājās Kazahstānā.
Savstarpēju interesi rada abu valstu kultūras un sporta darbinieku dalība dažādos pasākumos gan Kazahstānā, gan Latvijā.
Latvija ir hokeja valsts. Arī Kazahstāna ir guvusi ievērojamus panākumus šajā sporta veidā. Kazahstānas hokeja komanda Baris ir labi pazīstama un atzīta Latvijā. Dinamo Rīga un Baris ir sāncenši tikai ledus arēnā.
Kā veidojas attiecības starp Kazahstānu un Latviju izglītības jomā?
Īpašu uzsvaru divpusējās attiecībās liekam uz sadarbību izglītības un zinātnes jomā.
Šajā akadēmiskajā gadā aptuveni 200 studentu no Kazahstānas studē 12 vadošajās Latvijas augstskolās tādās mūsu valstī pieprasītās profesijās kā civilā aviācija, transports un loģistika, inženierzinātnes, informācijas tehnoloģijas, biznesa vadība, medicīna un farmācija. Kazahstānas studenti tiek uzņemti bakalaura, maģistra, pēcdiploma un doktorantūras programmās. Attīstās zinātniskā sadarbība starp pētniecības centriem. Vēlos uzsvērt labās saites starp abu valstu zinātņu akadēmijām. Tiek īstenotas dažādas starpaugstskolu programmas studentu un mācībspēku apmaiņai. Katru gadu abu valstu izglītības ministrijas piešķir valsts dotācijas studentu studijām.