LVSADA pārstāve Inga Rudzīte aģentūrai LETA pauda, ka aizdomas par nolūkiem radījis topošās valdības deklarācijas projekts, kurā veselības nozarei atvēlēti 12% no valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem.
Viņa atgādināja, ka arodbiedrība jau iepriekš paudusi par neatbilstību Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem par minimālo valsts finansējuma līmeni veselības aprūpei - atbilstoši PVO ieteikumiem, valsts veselības aprūpes finansējumam jāsasniedz vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem.
Vispārējās valdības budžetu šim gadam veido konsolidētā budžeta un speciālā budžeta summa jeb 18,757 miljoni eiro. Arī pēc papildus 140 miljonu eiro piešķīruma Latvijas veselības nozares budžets šogad sasniegtu tikai 9,6% no vispārējās valdības izdevumiem, lēš arodbiedrība.
Trūkstošie 2,4% no vispārējās valdības izdevumiem jeb aptuveni 450 miljoni eiro, arodbiedrības ieskatā, ir "galvenais cēlonis" garajām rindām pēc medicīniskajiem pakalpojumiem, sliktajiem sabiedrības veselības rādītājiem, augstajiem pacientu privātajiem maksājumiem un nevienlīdzības pieaugumam sabiedrībā.
LETA jau ziņoja, ka no parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai "Jaunajai vienotībai" (JV), pieci - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet trīs - "Progresīvajiem".
Saskaņā ar Siliņas teikto, JV papildus premjera amatam valdībā tiks pie finanšu ministra, veselības ministra, izglītības un zinātnes ministra, ārlietu ministra, iekšlietu ministra, tieslietu ministra, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra krēsla.
Veselības ministra amatu plānots uzticēt ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri.
Topošajai koalīcijai ir 52 deputātu balsis, turklāt valdības apstiprināšanu papildus apņēmies atbalstīt arī neatkarīgais deputāts, "Gods kalpot Rīgai" valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, kura pārstāvētā partija ir vienojusies par sadarbību ar ZZS.
Balsojums par valdības apstiprināšanu Saeimā paredzēts piektdien, 15.septembrī.