Vēlas ierobežot prostitūciju

Šobrīd likumprojekts izsludināts sabiedriskajā apspriešanā un pagaidām nav izpelnījies plašu rezonansi, taču Tiesībsarga birojs ir pārliecināts, ka tas rudenī, nonākot Saeimas komisijās, raisīs plašas debates politiķu starpā.

Centrs Marta uzskata, ka efektīvākais veids, kā samazināt prostitūcijas izplatību un aizsargāt tajā iesaistīto personu tiesības, ir jebkādas atbildības noņemšana no prostitūcijā iesaistītajām personām, tajā pašā laikā kriminalizējot ne tikai sutenerismu un cita veida citu iesaistīšanu prostitūcijā, bet arī seksa pirkšanu. Tas parādītu skaidru valsts nostāju, ka sievietes nav prece un personas rīcība, pērkot dzīvu cilvēku savu seksuālo vēlmju apmierināšanai, nav pieļaujama.

Pret šādu viedokli gan iebilst Valsts policija (VP), kas norāda, ka, ieviešot tādu modeli, prostitūcija kļūs slēpta un personas, kuras nodarbojas ar prostitūciju, var tikt pakļautas vēl lielākai vardarbībai.

"Šādas bažas no VP puses ir saprotamas, tāpēc vēlamies norādīt mums zināmo informāciju par prostitūcijas izplatību Zviedrijā pēc 1999. gadā pieņemtā seksa pirkšanas aizlieguma. Ielu prostitūcija Zviedrijā ir samazinājusies uz pusi, kā arī policijai nav pamata uzskatīt, ka prostitūcija citās vidēs, piemēram, internetā, būtu pieaugusi. Zviedrija arī vairs nav iekārojama kā cilvēku tirdzniecības seksuālas ekspluatācijas nolūkos mērķa valsts," paskaidro Lāce. 

Nereti publiski pieejamajā policijas informācijā par protokoliem, kas sastādīti, jo pārkāpti prostitūcijas ierobežošanas noteikumi, redzams, ka sodītas tieši sievietes, kas piedāvājušas savu ķermeni, nevis vīrieši, kas iegādājušies seksuālos pakalpojumus.

"Mēs šādu situāciju uzskatām par ļoti netaisnīgu. Ne tikai tāpēc, ka par darbību, kurā iesaistītas bija divas puses, sodīta tiek tikai viena no pusēm. Bet gan tāpēc, ka, spriežot pēc mūsu pieredzes darbā ar seksuālās ekspluatācijas upuriem, pati personu iesaiste prostitūcijā notiek nevis aiz gara laika vai tāpēc, ka gribējās, bet gan tāpēc, ka persona jau atradās ievainojamības situācijā. Šāda policijas prakse soda personu, kura ir ievainojama un cenšas risināt smagas dzīves situācijas, kam būtībā alternatīvu prostitūcijai konkrētajā situācijā nav, ignorējot seksa pircēju, kuram lielākoties ir gan nauda, gan ģimene, gan statuss, tātad ir alternatīva. Bet viņš izvēlas pirkt citas personas ķermeni," saka biedrības politikas koordinatore Agate Rublovska.

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 21. jūlija, numurā!