Kādai XXI gadsimtā ir jābūt augstskolai? Ko no tās sagaidām?
Domāju, ka vēl līdz galam nav saprasts, kāda ir tās nozīme un ietekme uz valsts procesiem un sabiedrību kopumā. Augstskola nav tikai vieta, kur cilvēkam kaut ko izstāsta vai iemāca, ko darīt – tam mums ir vidusskolas, ģimnāzijas un tehnikumi. Diemžēl nereti uz augstākās izglītības iestādēm raugāmies kā uz fermu, kurā veicam kaut kādas strukturālas reformas, pārceļot kaut ko no vienas vietas uz otru, vai nomainām, piemēram, slaukšanas iekārtas. Iespējams, šādas uztveres dēļ nozare ik pa laikam saskaras ar nepatīkamiem pārsteigumiem un nepārdomātām idejām.
Augstskolām ir ļoti svarīga loma valsts attīstībā, arī to pārklājums un dažādība nav mazsvarīga. Te gribu salīdzinājumam piesaukt meža ekosistēmu, kurā ir vajadzīgas dažādas dzīvās radības – lielākas un mazākas. Nevar būt tā, ka mežā mīt tikai lāči vai vilki. Tādas pieejas kļūdas tagad ir labi redzamas: piemēram, veidojam lielas egļu jaunaudzes, lai koki būtu vienāda lieluma un vieglāk apsaimniekojami, bet ierodas egļu mizgrauzis un arī viņam, izrādās, tā ir vieglāk darīt savu kaitniecisko darbu. Tas sakāms arī par augstskolām – ir jābūt gan lielajām zinātnes universitātēm, gan mazākām lietišķo zinātņu augstskolām kā galvaspilsētā, tā reģionos. Protams, ja gribam līdzsvarotu valsts attīstību, ne tikai koncentrējot visu Rīgā. Uzskatu, ka centralizēt visu vienuviet nav pareizs solis.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena trešdienas, 2. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!