Jau gads ir pavadīts zem globālās pandēmijas zīmes. Informācijas un tehnoloģiju (IKT) nozare varētu būt viena no tām, kas šajā krīzē nav cietusi. Drīzāk pat ieguvusi. Kā Microsoft Baltijā ir klājies pēdējā gada laikā?
Pēdējais gads mums, protams, ir bijis ļoti darbīgs. Pērnā gada pavasaris iesākās ar ļoti aktīvu atbalstu visiem klientiem, kuriem vajadzēja pēc iespējas ātrāk pielāgoties attālinātajam darbam. Daļa zināmu mājasdarbu bija paveikuši jau iepriekš, un pāreja uz pilnīgi attālināto darbību bija samērā vienkārša. Tas bija tāds kā pārejas periods, kad klientiem bija nepieciešams daudz mūsu apmācību un atbalsta. Šobrīd tas viss notiek jau nākamajā pakāpē – vairs nav jautājumu par to, kā nodrošināt elementāru komandas saziņu. Tagad aktuāli kļūst tas, kā attālināti, bet kopīgi radīt kaut ko, ģenerēt idejas. Tāpat – kā organizēt pārdošanu, klientu apkalpošanu, palielināt automatizāciju ražošanā.
Jums droši vien, vērtējot šo pāreju, ir nācies salīdzināt Baltijas valstis savā starpā, kā arī starptautiski. Cik sekmīga uz reģionālā un globālā fona šajā "piespiedu" digitalizācijā šobrīd izskatās Latvija?
Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, mēs gan uzņēmumu, gan publiskā sektora līmenī ļoti sekmīgi pārgājām uz attālināto darbu. Lielas atšķirības Baltijas valstu starpā gan nav. Latvijai šajā ziņā palīdzēja attīstītā datu pārraides infrastruktūra, kas ļāva nodrošināt pienācīgu jaudu ievērojamai attālinātā darba paplašināšanai. Un, ja mēs palūkojamies uz plašāku reģionu, – Baltija kopumā sevi ir ļoti labi pierādījusi, kļūstot par piemēru, kā ir iespējams sekmīgi strādāt attālināti. Tomēr jāatzīst, ka tad, ja Latvijā vairumam cilvēku digitālās prasmes būtu labākas, mēs šajā procesā sev būtu aiztaupījuši liekas galvassāpes. Tādēļ šo prasmju uzlabošana ir lieta, kam noteikti jāpievērš uzmanība. Tomēr kopumā Baltija uz plašāka reģiona fona izrāda lielāku digitālo gatavību.
Esam reģionāla mēroga digitāls tīģeris?
Jā, jā (smejas). Katrā ziņā, kad es stāstu saviem Microsoft pasaules kolēģiem par to, ko mēs darām, tad parasti no mums mācās, nevis otrādi!
Jūs gan jau pieskārāties kādai būtiskai Latvijas problēmai – samērā zemajām vidējā iedzīvotāja digitālajām prasmēm, kas kontrastē ar augsto IKT nozares speciālistu līmeni. Piemēram, Eiropas Savienības valstu digitalizācijas indekss DESI rāda, ka mēs šajā ziņā Eiropā esam zem vidējā. Kā panākt iedzīvotāju pamata vai nedaudz augstāka līmeņa digitālo prasmju uzlabošanu?
Šķiet, sabiedrībā ir nostabilizējies viedoklis, ka mums visiem ir jāmācās. Tas nozīmē, ka mums katram individuāli ir savs uzdevums jeb līmenis, ko mums nepieciešams sasniegt savas profesionālās kvalifikācijas uzlabošanai, un arī privātajam un publiskajam sektoram kopumā ir nepieciešams paveikt noteiktu darbu. Par to strīdu vairs nav.
Mēs – Microsoft –, apmācot cilvēkus, esam secinājuši, ka katrs Latvijas iedzīvotājs ir ticis līdz savam noteiktam digitālo prasmju līmenim un saskaras ar saviem individuāliem izaicinājumiem. Līdz ar to viena recepte visiem šeit nederēs. Mēs nevaram izstrādāt vienu apmācību programmu, panākt, ka visi to apgūst, un teikt, ka viss OK. Ir jābūt specifiskai pieejai dažādām sabiedrības grupām atkarībā no individuālo vajadzību līmeņa. Digitālās prasmes, tajā skaitā pamata digitālās prasmes, vairs nenozīmē to, ka es protu rīkoties ar datoru vai atrast internetā kaut kādu informāciju, vai saņemt kādu e-pakalpojumu. Tas mūsdienās ir daudz plašāks prasmju kopums. Mums ir jāpārzina kiberdrošības pamati, labi jāorientējas interneta vidē, jāprot tajā atrast specifisku informāciju un jāspēj atšķirt, vai tā ir patiesa.
Cits liels prasmju bloks – viss, kas saistīts ar sadarbību, virtuālā strādāšana, mācīšanās. Trešais virziens jau ir saistīts ar interneta satura radīšanu – vai nu mēs radām ziņas vai piedāvājumus klientiem, vai vienkārši vēlamies izpaust savu personību. Un tad nākamā pakāpe – piemēram, lietotņu izstrādes vai datu apkopošanas darbs. Un tajā viens līmenis ir klasiskā programmēšana, bet cits daudz demokrātiskāks – tā sauktās bezkoda vai mazkoda platformas, kas ļauj bez specifiskām programmēšanas prasmēm izveidot, piemēram, interneta lietotni vai virtuālo asistentu. Mums ir ļoti nepieciešams apmācību piedāvājums visos datorprasmju līmeņos. Un ārkārtīgi svarīgi ir paralēli izveidot atbalsta tīklu jeb kopienu, lai cilvēkam, kurš sācis mācīties, ir kur vērsties pēc padoma. Lai viņam blakus ir kāds, kurš viņu motivēs neapstāties pusceļā. Nedrīkst atstāt cilvēku vienu vienkārši pasakot: "Te ir tava iespēja, mācies šajos kursos, un viss būs labi!"
Tas jau izskatās pēc valsts mēroga integrētas atbalsta sistēmas, kur sadarbotos gan valsts, gan pašvaldības, gan uzņēmēji, gan izglītības iestādes? Kaut vai lai nodrošinātu, ka neviens neizkrīt cauri šim sietam un nepaliek bez digitālajām pamatzināšanām.
Jā, tieši tā! Skaidrs, ka viens spēlētājs, lai cik spēcīgs nebūtu, to nespēs panākt. Tas ir gan valdības, gan visas sabiedrības kopīgs darbs to sistēmu iekustināt. Es domāju, ka brīdī, kad mums būs sasniegta kritiskā masa ar cilvēkiem, kuri digitālajā vidē jutīsies komfortabli, viņi pavilks sev līdzi pārējos. Viņi būs gatavi dalīties ar zināšanām, un tas ritenis aizripos!
Vai digitālās pamatprasmes jau nav kļuvušas par cilvēka pamattiesību jautājumu un valstij nebūtu jāgarantē iespējas tās apgūt?
Es varu tikai piekrist, ka tas ir līdzīgi kā ar pamatizglītības vai lasīt un rakstīt prasmes garantēšanu – cilvēkam ir jānodrošina iespēja apgūt šīs prasmes un ne tikai, arī jāmotivē un jāatbalsta visos iespējamos veidos! Jo nav noliedzams, ka daudzus attur bailes sākt mācīties, bailes, ka kaut ko nesapratīs, un mums ir jāpalīdz pārvarēt šīs bailes. Tāpēc pie šī jautājuma ir īpaši jāpiestrādā.
Microsoft kopā ar Latvijas Universitātes Inovāciju centru šī gada sākumā sāka īpašu divu mēnešu programmu cilvēkiem, kuriem digitālās pamatprasmes jau ir, bet kuriem profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešams tās uzlabot. Kādi ir šīs programmas rezultāti, kāda bija atsaucība?
Atsaucība bija ļoti liela, programmā kopumā piedalījās ap 10 tūkstošiem, bet vienu vai abus noslēguma eksāmenus nokārtoja virs tūkstoša dalībnieku. Programmai bija divas plūsmas: datu analīzes un t. s. bezkoda vai mazkoda programmēšanas pamati, kas šobrīd ir ļoti pieprasīti mācību virzieni, kuros gūtās zināšanas var lietot neskaitāmās nozarēs. Daudzi cilvēki pabeidza abus šos kursus. Un, kas ir būtiski, – daudzi no tiem, kuri izstājās pusceļā, kas ir saprotams, jo nav viegli sevi motivēt mācīties patstāvīgi internetā, tagad griežas pie mums un vaicā: "Kad vēl būs šīs mācības, jo mēs tās tomēr gribam pabeigt?" Tāpēc mēs tagad strādājam pie tā, lai šādu iespēju rastu. Tiem, kuri programmu ir sekmīgi pabeiguši, mēs savukārt piedāvājam pieteikties dalībai virtuālās praksēs uzņēmumos viena mēneša garumā.
Interesanti, kādu profesiju pārstāvji piedalījās šajā programmā?
Man šķiet, tā bija pirmā lieta, ko mēs paši interesentiem vaicājām! Profesijas vai nodarbošanās bija visdažādākās. Uzņēmumu vadītāji, studenti, bezdarbnieki, datu analītiķi no IKT jomas, biroju vadītāji, komunikāciju speciālisti. Vārdu sakot, viss spektrs – ļoti dažādi vecumi, dažādas profesijas.
Šobrīd valdības apspriešanā, var teikt, otrajā lasījumā, ir jaunā Eiropas Savienības (ES) fonda jeb tā dēvētā Eiropas Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) Latvijas investīciju plāns. Tajā ievērojama līdzekļu daļa – 20% jeb vairāk nekā 330 miljoni eiro – ir paredzēta digitālajai transformācijai. Kāds ir jūsu iespaids par šī plāna sākotnējās versijas digitalizācijas sadaļu, ko līdzīgi kā visu plānu kopumā Eiropas Komisija novērtēja visai kritiski?
Tas, par laimi, ir tikai sākotnējais projekts. Kopumā ir ļoti apsveicami, ka viens no plāna pamatuzstādījumiem ir veltīt pietiekami daudz līdzekļu digitalizācijai. Tas, kā publiski zināmajā ANM plāna versijā pietrūkst, ir detalizācija līdz konkrētiem projektiem! Līdz ar to ir ļoti grūti sniegt viedokli – vai ieguldījumi tieši tādā vai citādā veidā ir pareizi. Pašas galvenās plāna sadaļas – lielie virzieni – manuprāt, ir loģiski un saprotami. Tur ir gan publiskais sektors, gan uzņēmējdarbība, gan infrastruktūra, gan mūsu jau apspriestās digitālās prasmes. Tātad visi virzieni, kuros nepieciešami ieguldījumi, it kā ir ieskicēti. Visticamāk, tālākais darbs tagad notiks pie ANM plāna detalizācijas: kādos tieši pasākumos investīcijas tiks ieguldītas, un kāda ir sagaidāmā atdeve? Ko valsts un sabiedrība var gaidīt kā rezultātu. Ne tikai stāstu, ka, piemēram, tiks uzbūvēta tāda vai citāda sistēma, bet – kas no tā mainīsies? Vai nu pakalpojumu kvalitātē, vai pieejamībā, vai līdzekļu taupīšanā, vai citur.
Uzņēmēju organizācijas ir paudušas viedokli, ka ANM digitalizācijas sadaļā ir pārlieku liels akcents uz valsts pārvaldes institūcijām un zināmā mērā novārtā ir atstāta uzņēmumu digitalizācija un to darbinieku apmācība. Vai jūs tam piekrītat?
Diemžēl precīzu detalizāciju, kā investīcijas tiks sadalītas, mēs neredzam. Bet tas, ka uzņēmumu digitalizācijai un darbinieku apmācībai būtu jāvelta vairāk līdzekļu, par to nav šaubu. Pie tā valdībai būtu jāstrādā.
No digitalizācijai pirmajā ANM versijā paredzētajiem 330 miljoniem eiro valsts pārvaldei ir paredzēta puse – ap 160 miljoniem. Par to izlietojumu ir sarakstīti gari, "filozofiski" paragrāfi, no kuriem nespeciālistam grūti saprast, kas tur domāts. Bet kopējā līnija laikam ir radīt visām valsts institūcijām centralizētu IKT arhitektūru, uz kuras pamata katrā iestādē tiek būvēta jau sava sistēma. Vai es pareizi esmu sapratis, un vai konceptuāli jūs to atbalstāt?
Atkal mums nākas runāt uz pieņēmumu bāzes, jo līdzšinējais dokuments ir pārāk vispārīgs, lai no tā kaut ko konkrētu izlobītu. Izveidot centralizētu IKT sistēmu arhitektūru – tas, protams, ir labi un pareizi. It sevišķi, ja mēs runājam par datu apmaiņu starp dažādām sistēmām, labāku sistēmu savietojamību. Tieši tāpat, ja mēs runājam par centralizāciju un vienotu datu pārvaldību, kas ir būtisks resurss valsts pārvaldē, arī tur vienota standartizēta pieeja ir ļoti nozīmīga. Būtiska ir arī centralizēta IKT saimniecības pārvaldība, ko īsteno kāda konkrēta iestāde, kas spēj nodrošināt vienotus, saprotamus noteikumus. Pret to nevienam nav iebildumu. Jautājums: kas tur īsti apakšā, kādi būs konkrētie projekti, kā tie saskanēs cits ar citu?
Ir runa arī par tādu jaunu lietu kā centralizēta nacionāla līmeņa datu uzglabāšana jeb, kā tas plānā definēts, "federētais mākonis". Microsoft pasaulē jau ir piedalījies šādu lielu datu mākoņu radīšanā. Vai jums būtu interese arī Latvijā kaut ko tādu veidot?
Redzēsim, pirmkārt, kā tas tiks plānots. Federētā mākoņa infrastruktūra – tā ir Eiropas līmenī ļoti aktīvi pārspriesta tēma. Ja mēs runājam par tādu hibrīdo mākoņstruktūru veidošanu – jā, Microsoft citās valstīs ir pie tā strādājis, un, protams, kad būs lielāka skaidrība par plāniem Latvijā, arī mēs būsim ieinteresēti sadarboties.
Pētījumi rāda, ka lielākā daļa sabiedrības īsti nesaprot, ko nozīmē daudz piesauktā digitālā transformācija un jaunā – nākotnes digitālā sabiedrība. Ar ko tā atšķirsies no tagadējās?
Digitālā transformācija katram uzņēmumam vai valstij var nozīmēt kaut ko nedaudz citu. Bet vispārinot: tas ir process, kurā no fiziskas vides, kurā mēs pārvietojamies, sniedzam un saņemam pakalpojumus un veicam citas darbības, šo darbību veikšana pārceļas uz virtuālo jeb digitālo vidi. Cilvēkam paveras iespēja izvēlēties, kā viņam ir ērtāk. Viņš var netērēt laiku un resursus, lai nokārtotu kādus jautājumus, saņemtu kādus pakalpojumus fiziski uz vietas. Savukārt tur, kur viņš vēlas, viņš to var darīt fiziskajā pasaulē. Tā sasaiste ir ļoti nemanāma, un ir ļoti viegli pāriet no viena kanāla uz otru.
Protams, ir svarīgi, lai šī virtuālā pasaule tāpat kā fiziskā ir droša un ētiskie principi tiek ievēroti abās. Būtībā šī digitālā sabiedrība vairāk ir process nekā kaut kas strikti definēts. Un mēs Latvijā jau pietiekami ilgi izbaudām šī procesa rezultātus. Vienkāršs, bet labs piemērs ir ienākumu deklarāciju iesniegšana Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā sistēmā.
Būtisks digitālās sabiedrības stūrakmens ir tā sauktais mākslīgais intelekts. Arī Latvijā kļuvušas aktuālas diskusijas par to, kā tas darbojas. Spilgti piemēri ir Alvja Hermaņa un Māras Zālītes gadījumi, kuros redzams, ka mākslīgais intelekts pēc algoritmiem izskaitļo, ka šie sabiedrībā cienījamie cilvēki nepareizi izsakās un viņus soda – izsviež no sociālā tīkla. Cits piemērs – personāla atlases programmas, kas vismaz pirmajā amata pretendentu atlases kārtā tos atsijā mehāniski un dažkārt neadekvāti šo pretendentu spējām. Vai šīs problēmas ir saistītas ar to, ka mākslīgais intelekts vēl nav pietiekami attīstīts?
Saistībā ar mākslīgo intelektu daudz tiek diskutēts par caurspīdīgu un ētisku tā darbību jeb tajā iestrādātajiem algoritmiem. Jā, algoritms tā sauktās mašīnmācīšanās ceļā var izdarīt secinājumus, kas neatbilst sabiedrības uzstādījumam, kā būtu jārīkojas. Tāpēc ir svarīgi, lai šie algoritmi tiek mācīti, papildināti un uzmanīti. Jo algoritma vienīgais izziņas avots ir pieejamie dati. Tiem ir jābūt pietiekami daudzveidīgiem, lai algoritmam būtu iespēja iemācīties visdažādākās potenciāli iespējamās situācijas. Kaut vai to pašu vārdu pārnesto nozīmi vai kontekstu. Un tā ir cilvēka atbildība šos algoritmus apgādāt ar pietiekamu datu apjomu. Otra lieta – tā ir cilvēka atbildība šos algoritmu rezultātus pārbaudīt un koriģēt, ja nepieciešams. Mākslīgais intelekts pats no sevis to nepaveiks. Tāpēc tā ir cilvēku atbildība – iemācīt mākslīgos algoritmus redzēt dzīves realitāti pietiekami plaši un daudzveidīgi.
Vai algoritmam jeb robotam ir iespējams iemācīt ētiku?
Savā ziņā – jā, jo šie algoritmi parasti jau tiek būvēti, ņemot vērā ētikas principus. Ja cilvēki, kas izstrādā algoritmus un apgādā ar datiem mākslīgo intelektu, ievēro ētikas principus un vēlāk arī tos māca, tad algoritms uzvedīsies tajā pamatprincipu kontekstā, kādā tas būs apmācīts. Vienkārši izsakoties: algoritma jeb robota ētika ir cilvēka atbildība!
Kā jūs kā sieviete jūtaties, vadot lielu, starptautisku uzņēmumu? Kādu padomu jūs dotu citām Latvijas sievietēm, kuras varbūt šaubās – vai pretendēt uz tik augstu amatu sarežģītā nozarē? Kā jūs viņas iedrošinātu?
Ja man īsi jāatbild, es jūtos ļoti labi! Jo man ir iespēja darīt darbu, kas palīdz citiem attīstīties – gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem. Ja jautājums ir par to, vai sievietei vadītājai ir jāsastopas ar lielākām grūtībām nekā vīriešiem, tad es domāju, ka jebkuram vadītājam neatkarīgi no dzimuma ir grūtie brīži, kuriem jātiek pāri un jāsaprot, kāpēc sarežģījumi ir izveidojušies. Un ir pacilājošie brīži, kad ir kaut kas labs noticis un var svinēt! Es arī gribētu daudz vairāk sieviešu redzēt IKT nozarē. Man ir privilēģija šobrīd mentorēt divas jaunas dāmas, kuras vēlas vairāk darīt šajā jomā, un jāsaka, ka stereotips par šo nozari kā ļoti vīrišķīgu ir jāizmet no galvas! Jo sievietēm tajā ir daudz iespēju, un, jo vairāk mūsu būs, jo daudzveidīgāk nozare attīstīsies. Arī runājot par vadošiem amatiem, sievietēm nevajadzētu baidīties – varbūt es nespēšu, neesmu tam gatava? Vajag saprast, vai tiešām gribas būt vadītājai, un, ja gribas, tad pie tā mērķtiecīgi strādāt. Neviens nepiedzimst par vadītāju – tikai strādājot un mācoties par to izaug. Galvenais ir pieteikt šo vēlmi skaļi – sev pašai un arī tiem, no kuru lēmuma tas atkarīgs!
Dosjē
- Kopš 2018. gada Microsoft vadītāja Baltijas valstīs
- No 2016. līdz 2018. gadam Microsoft Latvia vadītāja
- Kopš 2017. gada Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas padomes locekle
- 2006. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) ieguvusi inženierzinātņu doktora grādu
- No 2006. līdz 2010. gadam RTU vadošā pētniece