Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas partijas pirmdien iknedēļas sanāksmē diskutēja par valdības rīcības plānu, tāpat premjers esot piedāvājis jaunu dokumentu par valdības prioritāriem virzieniem tautsaimniecības attīstībai. Vienotībai bija iebildumi pret jauno dokumentu, jo tur starp prioritātēm neesot nosaukta drošība. Lai to pārrunātu, partija šodien tiksies ar Kučinski.
Dokumenta projektā ir noteikts uzdevums izveidot e-veselības sistēmu un portālu, kā arī šī gada beigās sākt e-receptes un elektroniskās darbnespējas lapas obligāto lietošanu. Ir arī paredzēta elektroniskās identifikācijas ieviešana pakalpojumu saņemšanai un veselības nozares datu centralizētas pārvaldības optimizēšana.
Kā viens no prioritārajiem uzdevumiem ir noteikts arī veselības pakalpojumu sniedzēju kartējuma izstrāde, kurā būtu noteikts nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumi klāsts un pieejamība. Saistībā ar to ir paredzēts pārskatīt atbildības sadalījumu par veselības pakalpojumu plānošanu starp Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu.
Savukārt, izstrādājot priekšlikumus jaunam veselības finansēšanas modelim un piedāvājot vairākus iespējamos scenārijus finansējuma avotam, ir paredzēts, ka izvēlētais modelis tiks aprobēts 2017.gadā, bet ieviests - 2018.gadā.
Tāpat ir plānots pārskatīt veselības pakalpojumu finansējumu un pieejamību, definēt veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, kurus valsts var nodrošināt no budžeta līdzekļiem. Kvalitatīva veselības pakalpojuma nodrošināšanai plānots arī pārskatīt veselības aprūpes cilvēkresursu pieejamību, izstrādājot un pakāpeniski ieviešot konkrētu samaksas modeli.
Kā ziņots, pašlaik ir aktuāls jautājums par veselības aprūpes nozari un tās finansējumu kopumā. Gadījumā, ja netiks rasti risinājumi veselības aprūpes sistēmas problēmām, nozares darbinieki varētu rosināt prasīt Saeimas atlaišanu.
Nākamgad veselības aprūpes nozarei varētu būt paredzēti papildu 35 miljoni eiro reformu sākumam, bet bez plašāka izvērtējuma runāt par lielākiem līdzekļiem pašlaik nav iespējams, žurnālistiem pirmdien sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Minētos 35 miljonus eiro šī gada valsts budžetā varētu iegūt, palielinot tā deficītu, pret ko kategoriski iebilst Fiskālās disciplīnas padome. Lai palielinātu budžeta deficītu, Latvijai būs jāsaņem Eiropas Komisiju atļauja.
Tāpat jau vēstīts, ka šonedēļ ir paredzēts precizēt valdības rīcības plāna projektu un nākamnedēļ "tuvoties finišam" ar šo darbu. Minētais jaunais dokuments ir iecerēts kā pielikums valdības rīcības plānam. Tajā uzsvērts, ka Latvija nevarēs ilgstoši uzturēt konkurētspējīgu ekonomiku, turot zemas darbaspēka izmaksas un masīvi izmantojot Eiropas Savienības fondu, kuru apjoms valstī pēc 2022.gada būtiski samazināsies.
Dokumentā pausta apņemšanās nodrošināt sabalansētu IKP pieaugumu ap 5% apmērā no 2018.gada, un šī mērķa sasniegšanai tikšot veikta tautsaimniecības strukturālā transformācija, aktivizēta uzņēmējdarbība un veicināta produktu konkurētspēja.