Vecuma ierobežojums 21 gads būs attiecināms uz azartspēļu organizēšanas vietā esošajām personām, taču šeit nebūs pieskaitāmas tās personas, kuras ir azartspēļu organizēšanas vietas apkalpojošais personāls vai citi pakalpojumu sniedzēji, kas saistīti ar azartspēļu organizēšanas vietas pakalpojuma nodrošināšanu, un kuras sasniegušas 18 gadu vecumu. Šādas personas ir tiesīgas atrasties azartspēļu organizēšanas vietā arī gadījumā, ja tās nav sasniegušas 21 gadu vecumu.
Personām, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu, bet iepriekš ir reģistrējušās dalībai azartspēlēs, turpmāk būs liegts piedalīties azartspēlēs. Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz samērīgu pārejas periodu, kura laikā azartspēļu organizētājs un spēlētājs spētu nokārtot savstarpējās saistības.
Tāpat valdības atbalstītais likumprojekts paredz vecuma sliekšņa noteikšanu personām dalībai izlozēs, nosakot, ka izlozēs piedalīties, tai skaitā saņemt izlozes laimestu, atļauts personām no 18 gadu vecuma.
Minētais paredz nepieciešamību noteikt jaunu prasību pirms izlozes biļešu pārdošanas, izlozes biļešu tirdzniecības vietas darbiniekam pārliecināties par personas vecumu un pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
Tāpat arī izlozes laimestu būs atļauts saņemt personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu. Pirms laimesta saņemšanas, laimesta izsniedzējam ir pienākums pārliecināties par personas vecumu un pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) valdības sēdē aktualizēja jautājumu par jauniešiem, norādot, ka viņam bažas sagādā, tas, ka jaunieši spēlē azartspēles, bet finansējumu rod no ātrajiem kredītiem. "Zināmā mērā tad mēs zaudējam šos jauniešus, jo viņi brauc prom no Latvijas," sacīja Kozlovskis.
Likumprojekts paredz azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrāciju ar mērķi noteikt visu azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju identitāti, lai nepieļautu personu, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu, apmeklējumus, novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu.
Tāpat likumprojekts ievieš jaunu terminu "personalizētā viedkarte", nosakot, ka tā ir karte vai cits tehnoloģiskais risinājums, piemēram, viedtālruņa lietotne, kura funkcionalitāte nodrošina spēlētāja identifikāciju kā arī sniedz informāciju, kas ļautu identificēt personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēļu spēlēšanu.
Likumprojekts uzliek pienākumu azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētājus reģistrēt katrā azartspēļu organizēšanas vietas apmeklējuma reizē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un personalizētu viedkarti, kuru pirmreizēji izsniedz reģistrēšanās brīdī. Azartspēļu organizētājam ir pienākums nodrošināt, lai spēlētājs nevar uzsākt spēli bez personalizētās viedkartes un uzraudzīt, lai spēlētājs to izmantotu, spēlējot spēļu automātu spēli, ruleti, kāršu spēles, kauliņu spēles, derības un totalizatoru.
Personalizētā viedkarte sniedz informāciju par katra konkrētā spēlētāja identificējošiem datiem, spēlē pavadīto laiku, iemaksātajiem naudas līdzekļiem, kā arī iegūtajiem laimestiem, kas ļauj identificēt personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēļu spēlēšanu.
Likumā tiek mainītas prasības par minimālo azartspēļu automātu skaitu iestādē. Pašlaik likumā noteikts, ka spēļu zāle ir azartspēļu organizēšanas vieta, kurā ir uzstādīti un tiek ekspluatēti vismaz 20 azartspēļu automāti. Likumprojekts paredz paaugstināt minimālo spēļu automātu skaitu spēļu zālēs no 20 līdz 25 vienībām.
Saskaņā ar Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) sniegtajiem datiem provizoriski minimālā spēļu automātu skaita palielināšana līdz 25 vienībām ietekmētu 129 spēļu zāles, kurās kopumā tiktu uzstādīti aptuveni 548 spēļu automāti. Tāpat būtu nepieciešams slēgt 29 spēļu zāles, kurās nav iespējams palielināt attiecīgo automātu skaitu un vairs netiktu izmantoti 454 spēļu automāti. Attiecīgi, pēc LSBA sniegtās informācijas, spēļu automātu skaita palielināšanas rezultātā darba tiesiskās attiecības tiktu izbeigtas ar aptuveni 236 darbiniekiem.
Slēdzot 29 spēļu zāles, valsts nodevas ieņēmumi par azartspēļu organizēšanas vietas licencēm var samazināties par 130 500 eiro gadā. Vienlaikus, pieņemot, ka papildus tiks pievienoti 94 spēļu automāti, tad azartspēļu nodokļa ieņēmumi var palielināties par 486 168 eiro gadā, likumprojekta anotācijā norāda FM.
Saskaņā ar LSBA sniegtajiem datiem, vienā spēļu zālē vidēji tiek nodarbināti astoņi darbinieki, un viena darbinieka vidējais atalgojums sasniedz 1195,66 eiro mēnesī. Darbaspēka nodokļi uz vienu nodarbināto ar attiecīgo atalgojumu ir 575,14 eiro. Vienas zāles slēgšana pie šādiem pieņēmumiem rada negatīvu ietekmi uz darbaspēka nodokļu ieņēmumiem 4601,12 eiro apmērā, neņemot vērā atlaišanas pabalstu, bezdarbnieka pabalstu, alternatīvās darba vietas nodrošināto atalgojumu un citus maksājumus.
Likuma grozījumos paredzēts uzlikt pienākumu azartspēļu organizētājam nodrošināt, ka telpas, kurās tiek sniegts ēdināšanas pakalpojums vai pārtikas aprite, ir savā starpā nodalītas no telpas, kurā atrodas spēļu automāti, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdi vai citas azartspēļu iekārtas.
Likumprojekts paredz noteikt ierobežojumu azartspēļu darba laikam no plkst.6 līdz 9, šajā laikā aizliedzot organizēt arī interaktīvās azartspēles, izņemot totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietas.
Likumprojekts arī paredz aizliegt organizēt interaktīvās azartspēles ilgāk par 21 stundu vienā nepārtrauktā vai vairākās atsevišķās sesijās kopā 24 stundu periodā.
Plānots arī ieviest ierobežojumus smēķēšanai un alkohola lietošanai spēļu zālēs un kazino. Likumprojekts paredz aizliegt smēķēt kazino un spēļu zālēs, izņemot telpās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai un ir aprīkotas ar nosūces ventilāciju, nodrošinot, ka gaisa aizplūde telpā nav mazāka par 8,4 litriem sekundē uz kvadrātmetru.
Tāpat likumprojekts paredz aizliegt azartspēļu organizēšanas vietā piedāvāt alkoholiskos dzērienus bez maksas.
Likumprojekts paredz, ka fiziska persona var pieprasīt, lai tai tiktu noteikts liegums spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles vai interaktīvās izlozes citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, ar kurām Latvijai ir noslēgts starptautiskais līgums par informācijas apmaiņu ar attiecīgo valstu reģistriem, un tā tiktu iekļauta reģistrā saskaņā ar attiecīgā starptautiskā līguma noteikumiem. Liegums attiecināms uz attiecīgajā dalībvalstī atļautajām azartspēlēm, interaktīvajām azartspēlēm vai interaktīvajām izlozēm.
Likumprojekts paredz atcelt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai (IAUI) azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu noteikumu apstiprināšanas funkciju azartspēlēm, interaktīvajām azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm, tādējādi nodrošinot iesniegšanas procesa digitalizāciju jau esošajā vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmā azartspēļu organizētājiem, kur jau tagad tiek sniegta dažāda veida informācija, vienlaikus saglabājot likumā azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu noteikumu nepieciešamību un tajos ietveramo informāciju, taču noteikumu sagatavošanu pilnībā atstājot azartspēļu interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāja atbildībā.
IAUI arī turpmāk saglabās kontroles un uzraudzības funkciju. IAUI no uzraudzības, ikdienas darbības un kontroles viedokļa administratīvās izmaksas nesamazināsies, savukārt azartspēļu organizētāji turpmāk 30 dienu gaidīšanas vietā azartspēļu noteikumus iesniegs/reģistrēs un iegūs apliecinājumu to lietošanas tiesiskumam nekavējoties. FM norāda, ka azartspēļu organizētajiem neradīsies papildus izmaksas.
Tāpat likumprojekts paredz pilnveidot vienoto izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmu, tajā iekļaujot arī datus no interaktīvajām azartspēlēm, azartspēļu iekārtām (kazino galdiem) un totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietām, nosakot, ka minētajās vietās iekārtas drīkst ekspluatēt tikai, ja dati tiek automatizēti nodoti vienotajai izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmai, nodrošinot tiešsaistes datu apmaiņu ar IAUI.
Savukārt interaktīvo azartspēļu organizēšanu atļauts veikt pēc tam, kad dati no interaktīvo azartspēļu organizēšanas sistēmas tiek nodoti vienotajai izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmai, izmantojot lietojumprogrammas saskarni, nodrošinot tiešsaistes datu apmaiņu ar IAUI.
Likumprojekts paredz visā likumā noteikt, ka azartspēļu organizētājam jānodrošina videoieraksta glabāšana vismaz 30 dienas, skaitot no videoieraksta veikšanas dienas.
Valdības atbalstītais likumprojekts arī nosaka deleģējumu Ministru kabineta noteikumos noteikt vienotas prasības azartspēļu organizēšanas vietu publiskās ārtelpas (tajā skaitā skatlogu noformējuma) dizainam, kas tādējādi novērstu azartspēļu zāļu fasādes un izkārtņu dizaina pārlieku piesaistošo izskatu, kā arī veicinātu vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, nosakot vienotus kritērijus azartspēļu organizēšanas vietām visā Latvijas teritorijā.
Ar grozījumiem tiks arī paplašināti spēlētājiem pieejamie norēķinu veidi, tādējādi likumprojekts paredz ietvert Latvijā licencētas maksājumu iestādes un Latvijā licencētas elektroniskās naudas iestādes, aizstājot likumā vārdus "reģistrētā kredītiestādē" ar vārdiem "licencētā kredītiestādē, maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē", kas spēlētājiem samazinās motivāciju spēlēt pie nelicencētajiem interaktīvo azartspēļu organizētājiem.
Turklāt ir paredzēts, ka IAUI izdos vadlīnijas par interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāju norēķinu kārtību ar spēlētājiem.
Lai nepieļautu tādu personu spēlēšanu, par kurām ir aizdomas, ka tām pastāv azartspēļu atkarību izveidošanās risks, likumprojekts paredz, ka azartspēļu organizētājam ir nepieciešams izveidot risku uzraudzības un kontroles sistēmu, kuras mērķis ir aizsargāt spēlētāju no azartspēļu atkarības izveidošanās riska.
Paredzēts, ka risku uzraudzības un kontroles sistēmas ietvaros azartspēļu organizētājs veiktu to azartspēļu spēlētāju paradumu monitoringu, kas ir saistīts vai var liecināt par to, ka personai ir vai var veidoties azartspēļu atkarība. Paraduma monitoringa nolūkā azartspēļu organizētājs apstrādās spēlētāja identifikācijas datus, informāciju par spēlētāja bankas konta numuru, informāciju par spēlētāja sev noteiktajiem likmju limitiem un spēlētāja spēles kontā veiktajām darbībām.
Azartspēļu organizētājam, pamatojoties uz spēlētāju azartspēļu spēlēšanas paradumu monitoringa rezultātā iegūtajiem datiem, būs pienākums ierobežot spēlētāja turpmāku dalību azartspēlēs, kura azartspēļu spēlēšanas paradumi var ietekmēt un paaugstināt spēlētāja azartspēļu atkarības iestāšanās risku, piemērojot atbilstošus ierobežojošus pasākumus.
Pasākumi, kādus azartspēļu organizētājs veic, pamatojoties uz veikto riskantai azartspēļu spēlēšanai pakļauta spēlētāja spēlēšanas riska novērtējumu, tiks noteikti, izstrādājot atbilstošus Ministru kabineta noteikumus.
FM piedāvā vēl virkni citu likumu labojumu, uzsverot, ka likumprojekts paredz uzlabot sabiedrības aizsardzību, mazināt nelegālās un nelicencētās azartspēles un izlozes, kā arī pilnveidot nozares uzraudzību. Likumprojekts veicināšot sabiedrības interešu aizstāvību un personu tiesības, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi.
Veidojot azartspēļu un izložu nozares politiku, nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp azartspēļu un izložu organizēšanu kā brīva laika pavadīšanas veidu un sabiedrības interesēm, tostarp personu tiesību aizsardzību, tajā skaitā novēršot iespējamo atkarības rašanos no azartspēlēm un izlozēm, kā arī mazinot sabiedrības veselības riskus un sociālos riskus, uzsver ministrijā.