Daudzi Latvijas zemnieki mēslus vienkārši izlej, lai gan likums nosaka, ka jau šogad visām saimniecībām, kur ir vairāk nekā 10 govju, jābūt normatīviem atbilstošām kūtsmēslu krātuvēm. Apmēram trešdaļai Latvijas mazo un arī lielo saimniecību tādu nav. Tā kā Latvijā ik gadu tiek saražoti vairāk nekā 6,5 miljoni tonnu mēslu, tas ir pavisam reāls drauds videi.
"Ja ir daudz dzīvnieku un nav pienācīgas, normālas krātuves, tas vienkārši briesmīgi piesārņo vidi," telekanālam LNT skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks, un turpina, ka ap šīm fermām, kur mēslus vienkārši izlej zemē, "ir lielas problēmas ar dzeramo ūdeni, tāpēc ka izlietie mēsli filtrējas iekšā gruntsūdeņos, faktiski govis dzer to, ko pašas čurā".
Zemnieki aizbildinās ar to, ka uzbūvēt normatīviem atbilstošu krātuvi esot dārgi - atkarībā no fermas izmēra un saimniekošanas veida izmaksas svārstās no 12 līdz pat 65 un vairāk tūkstošiem eiro par krātuvi.
Lai uzlabot usituāciju, Lauku atbalsta dienests līdz 70% palielinājis līdzmaksājumu apjomu krātuvju izbūvei. Jāuzsver, ka atbalsts ir pieejams pēdējo reizi - zemnieki tam pieteikties var līdz 22. novembrim.
70% atbalsts ir pārāk mazs
Kūtsmēsli ir mēslojums zemei
TrollisJT