Šogad vērojams lielāks augstskolā studējošo skaits, tas audzis arī vienā no prioritārajām jomām – pedagoģijā. Šogad vairāk ir arī speciālajā pedagoģijā imatrikulēto. Tas saistīts gan ar lielāku valsts finansēto studiju vietu skaitu, gan arī ar citiem motivējošiem pasākumiem. Tiesa, ir jomas, kurās jauno studentu skaits šajā gadā ir nulle, piemēram, mūzikas skolotāju programmā.
Maksas un budžeta vietas
Šogad beidzot ir izdevies kaut mazliet audzēt studentu skaitu. Statistika rāda, ka 60% vidusskolu beidzēju uzreiz iestājas augstskolā, pēc tam to pietiekami liels skaits izdara nākamajos gados. Tuvākajos gados iezīmējas tendence šiem skaitļiem augt, bet pēc tam prognozējams kritums, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkresursu apakškomisijā teica Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos Jānis Paiders. Skatoties uz izvēlēm, tās palikušas diezgan nemainīgas, un joprojām populārāko virzienu saraksta augšgalā ir sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, kurā gan ir vērojama neliela studējošo lejupslīde (no 34,1% līdz 33,7%). Vēl šāda pati tendence iezīmējas pakalpojumu jomā (no 7,2% līdz 6,9%), savukārt kāpums ir STEM un IT sektorā – no 10,9% līdz 11,5% un izglītībā – no 6,4% līdz 6,7%, kas šajā jomā vērtējams
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 24. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00