Tikai ar reformu būs par maz

Viena no būtiskākajām izmaiņām ir saistīta ar minimālās algas celšanu valstī. Plānots, ka nākamgad tā sasniegs 430 eiro pašreizējo 380 eiro vietā. Tāpat tie, kam algas līdz šim nebija pārāk augstas, potenciālos ieguvumus var meklēt zemākā iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), kas ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā plānots 20% līmenī. Savukārt ienākumiem, kas pārsniedz 20 000 eiro līdz 55 000 eiro līmenim paredzēts piemērot pašreizējo 23% IIN likmi, bet pārsniegumam virs 55 000 eiro – 31,4% likmi. Tāpat ir dažādas nianses saistībā ar IIN neapliekamo algas minimumu, kas, piemēram, bruto darba samaksai līdz 440 paredzēts 200 eiro apmērā, kamēr neapliekamo minimumu pensijām nākamgad plānots palielināt līdz 250 eiro pašreizējo 235 eiro vietā. Savukārt nodokļu atvieglojums par apgādājamo nākamgad pieaugs līdz 200 eiro pašreizējo 175 eiro vietā.

Nordea bankas ekonomists Gints Belēvičs teic, ka reformas iespaidā kopumā mazāk atalgoto iedzīvotāju maciņos paliks vairāk naudas, taču ir naivi domāt, ka jaunais nodokļu režīms atrisinās ienākumu nevienlīdzības problēmu. Latvijā ir visai liels zemu atalgoto strādājošo īpatsvars kopējā darba ņēmēju struktūrā. Piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī 41,9% darba ņēmēju mēneša neto darba samaksa nepārsniedza 450 eiro. Tajā skaitā 21,4% darba ņēmēju tika nodarbināti par atalgojumu, kas bija minimālās algas līmenī vai zemāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darba tirgus apsekojums. "Nav pamata arī cerēt, ka nodokļu režīms veicinās mazāk atalgoto strādājošo īpatsvara samazināšanos kopējā Latvijas darba tirgus struktūrā, jo progresīvs nodokļu režīms motivē iedzīvotājus uz tieši pretējo – saņemt mazāk, lai maksātu mazāku nodokļu likmi," secina ekonomikas eksperts. Arī Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece teic, ka par būtisku zemo algu saņēmēju īpatsvara samazināšanos diez vai šobrīd varam runāt, tomēr iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība nedaudz mazināsies. Viņasprāt, ilgākā termiņā gan audzēt algas, gan deldēt mazo algu īpatsvaru var vienīgi prasmju uzlabošana un ražīguma celšana.

"Vai reforma veicinās zemāk atalgoto īpatsvara samazināšanos? Iespējams, nedaudz. IIN reformai ir viegli progresīvs raksturs, līdz ar to zemākās neto algas gluži mehāniski tiek tuvinātas vidējām. Vēl straujāks var būt zemu algu īpatsvara sarukums statistikā, jo samazināsies stimuli slēpt ienākumus. Aplokšņu algu īpatsvars ir krietni augstāks starp tiem, kuri it kā saņem maz, nekā starp tiem, kuri saņem daudz," spriež DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 8. augsta, avīzē Diena!