Rīgas 1.slimnīcas īslaicīgās sociālās aprūpes centrs sniedz īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumus pilngadīgām personām.
Tiesībsarga biroja vērtējumā, šobrīd radusies situācija, ka plānotie sociālie aprūpes pakalpojumi tikpat kā netiek nodrošināti, un lielākai daļai iemītnieku sniegti veselības aprūpes pakalpojumi.
Tiesībsarga biroja un Labklājības ministrijas pārstāvji janvāra nogalē bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēja centru, lai iepazītos ar cilvēktiesību nodrošināšanas aspektiem centrā.
Tā kā vizītes dienā centra vadītājs Aivars Šteinbergs nebija uz vietas, nav bijis iespējams saņemt precīzu informāciju par iemītnieku un darbinieku skaitu centrā, iepazīties ar visām iemītnieku lietām, kā arī saņemt skaidrojumus par centra darbinieku pienākumiem ikdienā un arī veikt darba apjomu.
Saskaņā ar centra darbinieku sniegto informāciju, vizītes dienā centrā atradās 117 iemītnieki. Vēlāk Rīgas 1.slimnīcas valde sniegusi informāciju, ka vizītes dienā centrā tomēr atradušies 110 iemītnieki. Tā kā centrā paredzētas 110 vietas, nav pieļaujams, kad faktiskais iemītnieku skaits pārsniedz plānoto vietu skaits, teikts ziņojumā.
Uz lūgumu uzrādīt visu centra iemītnieku lietas Tiesībsarga birojam iesniegtas tikai 76 iemītnieku lietas. Tās izvērtējot, konstatēts, ka 21 iemītnieku līgumos par pakalpojuma saņemšanu nav atrodama pašu personu piekrišana pakalpojumu saņemšanai, kas juridiski apliecināta ar katras konkrētās personas pierakstu. Līdz ar ko 21 iemītnieks saņēma īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu pret viņa gribu, teikts ziņojumā.
Saskaņā ar centra darbinieku sniegto informāciju iemītnieki saņem īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu, kas ir paredzēts līdz sešiem mēnešiem. Tomēr vizītes dienā, izvērtējot iemītnieku dokumentus, secināts, ka atsevišķi iemītnieki uzturas centrā ilgāk par sešiem mēnešiem. To apstiprinājušas arī Rīgas 1.slimnīcas amatpersonas.
Visi centra iemītnieki ir izvietoti divās nodaļās: ēkas trešajā un ceturtajā stāvā. Abas nodaļas visu laiku ir slēgtas un tajās var iekļūt, tikai izmantojot pie ārdurvīm esošās zvana pogas, novēroja Tiesībsarga biroja darbinieki. Arī liftu var izmantot tikai centra darbinieku pavadībā.
Lai arī iemītnieku istabas, koplietošanas telpas un arī sanitārās telpas ir remontētas un izskatās sakoptas, istabas, Tiesībsarga biroja vērtējumā, ir bezpersoniskas, jo atrodas tikai gultas un skapīši. Iemītniekiem nodrošinātas iespējas saņemt un izmantot nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus, taču tie neesot individuāli pielāgoti katram iemītniekam. Tāpat nav nozīmēts atbildīgais darbinieks, kurš savlaicīgi risinātu jautājumus par iemītnieku nodrošināšanu ar viņu vecumam un objektīvajam veselības stāvoklim nepieciešamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem.
Abās nodaļās uz visu istabu durvīm ir stikla lodziņi, caur kuriem var redzēt visu istabās notiekošo, gan pienākot klāt istabas durvīm, gan arī vienkārši ejot garām iemītnieku istabām. Arī atsevišķās istabās iemītnieku gultas atrodas tuvu viena otrai un situācijās, kad centra darbinieki veic iemītnieku ikdienas higiēnas aprūpi vai medicīniskās manipulācijas, iemītnieku privātums pilnībā nav nodrošināts.
Vizītes dienā centra iemītnieku istabās nebija pieejami norobežojošie aizslietņi, līdz ar ko visi istabas iemītnieki bija spiesti novērot situācijas, kad viņu kaimiņiem nodrošina ikdienas higiēnas aprūpi. Norobežojošais aizslietnis bija novietots tikai vienā iemītnieku istabā, kurā atradās iemītnieks smagā stāvoklī, pirms nāves.
Vizītes dienā secināts, ka vienā no centra mazgāšanas grafikiem ir ieraksti, ka iemītnieku mazgāšana veikta vidēji divas līdz trīs reizes mēnesī. Savukārt par vienu no iemītniekiem bija ieraksts, ka viņš mazgāts tikai janvāra sākumā, attiecīgi vienu reizi mēneša laikā.
Tas ir pretrunā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, ka siltā ūdenī visu ķermeni jāmazgā ne retāk kā reizi desmit dienās, uzsver tiesībsargs. Savukārt iemītnieku gultas veļas maiņa jānodrošina ne retāk kā reizi septiņās dienās gulošām personām un ne retāk kā reizi desmit dienās pārējām personām. No centra mazgāšanas grafika esot grūti saprast tajā veiktos ierakstus, jo bija ar vairākiem labojumiem un svītrojumiem.
Vizītes laikā konstatēts, ka centra administrācija nav nodrošinājusi iemītnieku ēdienreizēm un galda kultūrai piemērotus galda piederumus un arī pilnvērtīgu darbinieku atbalstu iemītniekiem ēdināšanas laikā. Nemotivējot iemītniekus ēdināšanas laikā lietot dakšas, nažus un salvetes, tiek degradēta arī viņu izpratne par vispārpieņemtu ēdināšanas procesu un noved pie jau esošo prasmju zaudēšanas, norādīja tiesībsargs.
Centra ēkai pieguļošā teritorija ir tikai daļēji labiekārtota pastaigām svaigā gaisā un brīvā laika pavadīšanas iespējām tām personām, kuras saņem īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, piemēram, slimnīcas teritorijā nav ierīkoti atpūtas laukumi, nojume un cits nepieciešamais aprīkojums.
Vizītes laikā pastaigās svaigā gaisā nebija devies neviens no centra 117 iemītniekiem.
Tiesībsarga biroja darbinieki neguva pārliecību, ka visiem iemītniekiem ir nodrošinātas regulāras pastaigas svaigā gaisā. Tāpat netika novērots, ka iemītnieku ikdienas mobilitāte būtu mērķtiecīgi veicināta no centra darbinieku puses.
Tiesībsargs kritizēja arī centra iemītnieku lietu glabāšanas kārtību. Vizītes laikā konstatēts, ka tās atradās uz darbinieku galda vai arī neaizslēdzamos skapjos, nevis slēgtā skapī, un faktiski bija brīvi pieejamas ikvienam interesentam. Tas ir kategoriski nepieļaujami un vērtējams kā personu datu aizsardzības principu pārkāpums, uzsver tiesībsargs.
Kritizēta arī centra komunikācija ar iemītnieku tuviniekiem, kas notiek pārsvarā kāpņu telpā, pie ieejas centra nodaļās vai telefoniski. Tāpat centra administrācija neesot nodrošinājusi iemītnieku un viņu tuvinieku tiesības izteikt ierosinājumus un/vai pretenzijas par sniegto sociālās aprūpes pakalpojumu kvalitāti.
Centrā vizītes dienā bija nodarbināti 62 darbinieki. Tiesībsarga biroja vērtējumā, klientu ikdienas aprūpē iesaistīto darbinieku skaits ir nepietiekošs, jo lielākā daļa no iemītniekiem ir gulošas personas, kā arī personas ar kustību traucējumiem, kurām ikdienā ir nepieciešama pastāvīga uzraudzība un atbalsts no personāla puses.
Darbinieku skaita trūkums nevar kalpot par tiesisku pamatojumu faktam, ka iemītniekiem paredzētie pakalpojumi nav nodrošināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā, uzsver Jansons.
Tiesībsargs aicinājis Rīgas 1.slimnīcas valdi un Rīgas domes Labklājības departamentu izvērtēt, vai centrs turpinās savu darbu kā īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, vai arī tā darba profils tiks mainīts.
Ja centrs plāno turpināt sniegt pakalpojumus kā īslaicīgās sociālās aprūpes institūcija, Tiesībsarga biroja institūcija rosina būtiski palielināt sociālās jomas darbinieku skaitu. Mērķtiecīgs speciālistu darbs ar iemītniekiem, kuri ir smagā stāvoklī un/ vai ar demenci, potenciāli varētu mazināt delīrija, apjukuma un uzvedības traucējuma risku, samazinot nepieciešamību pēc medikamentozas uzvedības korekcijas, teikts ziņojumā.