Jūs nedara bažīgu tas, ka Rietumu sabiedrības, arī Latvijas sabiedrība kopumā nedaudz nogurst no kara Ukrainā? Šis negatīvais efekts jau it kā bija iepriekš paredzams, jo cilvēkiem ir savas dienišķās rūpes un ir zināmas robežas, cik daudz mēs emocionāli to smago nastu spējam nest. Vai šī tendence ir pietiekami izteikta, lai 2023. gadā varētu nospēlēt negatīvu lomu Rietumu palīdzībā Ukrainai?
Īsā atbilde ir "jā", jo, protams, tāda iespēja pastāv, mēs tam jau redzam tendences, jo no vairākām valstīm jau izskan runas "varbūt sāciet miera sarunas, atrodiet kaut kādu izlīgumu", un arī resursi visām Ukrainu atbalstošajām valstīm nav bezgalīgi. Un te mēs runājam gan par finanšu, gan par militāro palīdzību. Un īpašas problēmas izraisa tieši militārā komponente, jo pēc aukstā kara Eiropas valstis pamatā veica drastisku savu bruņoto spēku arsenāla samazināšanu, attiecīgi tām ir mazāk tanku, mazāk lielgabalu, mazāk lādiņu, un tām ir mazāk iespēju dot Ukrainai bruņojumu, būtiski neietekmējot paši savu bruņoto spēku aizsardzības spējas. Tādēļ risks samazināties atbalstam pastāv, jo vienīgā valsts, uz kuru visi tad nu cer, ir ASV, jo amerikāņu militārais arsenāls ir būtiski lielāks, jo ASV vienmēr ir nopietnāk izturējusies pret drošības un aizsardzības jautājumiem, viņi vienmēr ir gatavi karam.
Un te ir vēl viens aspekts – ASV militārais arsenāls vairāk paļaujas uz ultramodernām tehnoloģijām, līdz ar to viņi var atļauties mazāk, bet efektīvāku bruņojumu, lādiņu. Taču karo ne jau ASV armija, bet Ukrainas armija ar tiem resursiem, spējām un to armiju, kāda viņiem ir apmācīta, bet patiesībā šis karošanas veids ir ļoti līdzīgs tam, kā karo Krievija – tas ir ar lielu artilērijas munīcijas patēriņu, ļoti lielu raķešu un munīcijas patēriņu. Rietumu militārie arsenāli tik lielām piegādēm nav gatavi.
Vēl te ir politiskie aspekti – vai politiķiem pietiks prāta un gribas paskaidrot savām sabiedrībām, ko nozīmē šis karš, ko šis karš nesīs viņu valstīm, ja Ukraina šo karu zaudē un Krievijai to izdodas okupēt, tātad pārliecināt, ka jāturpina sniegt palīdzību Ukrainai.
Visu interviju lasiet avīzes Diena otrdienas, 3. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!