Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā 0 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda
Sarežģītā situācijā šogad nonāca kosmētikas un parfimērijas ražotājs "Dzintars", sašķeļot sabiedrību šī uzņēmuma darbības dievinātājos, noniecinātājos un reālistiskos vērtētājos

Šogad – skaidri mērķi, samudžināti ceļi uz tiem

2016. gadā – varas vājums cīņā pret pelēko sektoru, politiķu spēles ar nodokļiem, kā arī jaunas cerības tranzītam un start-up jomai.

1. Ēnu ekonomikas viltīgā daba

Viena no Latvijas tautsaimniecības smagākajām problēmām –  ēnu ekonomika – šogad aizvien nopietnāk satraukusi uzņēmējus. 93% uzņēmumu vadības pārstāvju uzskata, ka valdības rīcība cīņā pret ēnu ekonomiku vērtējama kā neefektīva, šoruden secināts SIA PwC veiktajā lielo un vidējo uzņēmumu vadītāju aptaujā. Turklāt uzņēmēji gan intervijās medijiem, gan parastās sarunās aizvien biežāk pārmetuši valsts varai tieši nepietiekamu vēršanos pret pilnībā vai daļēji pelēkajā sektorā strādājošajiem biznesa vides spēlētājiem, kuri godīgo uzņēmēju ieskatā kropļo konkurenci. Maijā publiskotais ekonomikas analītiķa Arņa Saukas un viņa kolēģu, kuri arī darbojas Rīgas Ekonomikas augstskolā, pētījums atklāja, ka mūsu valstī ēnu ekonomika ir ievērojami apjomīgāka problēma nekā pie kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā, jo ēnu ekonomikas lielums pērn Latvijā bijis 21,3%, Lietuvā – 15%, bet Igaunijā – 14,9% no iekšzemes kopprodukta. Lai arī Latvijā ieviesta kriminālatbildība par aplokšņu algu maksāšanu, pagaidām nedzird par daudziem tiesas spriedumiem, saskaņā ar kuriem šāda atbildība tiktu piemērota. Turklāt, kā Diena jau rakstīja, pērn par nodokļu noziegumiem reālu cietumsodu un uz neilgu termiņu saņēmis tikai viens cilvēks. Diena šogad īpašā, plašā publikāciju sērijā arī vēstīja par cīņu pret tādu ēnu ekonomikas segmentu kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmas. Dienas pētījumi atklāja – lai arī nevar noliegt to, ka Latvijā PVN shēmu apkarošana notiek, tomēr patiešām efektīvai cīņai trūkst politiskās gribas, turklāt traucē kontrolējošo iestāžu spēcīgi izteiktā autonomija un vājā sadarbība. Prognozējams, ka nākamgad vērosim, kādu stratēģiju ēnu ekonomikas mazināšanai ir izvēlējies Valsts ieņēmumu dienests (VID) jaunās ģenerāldirektores Ilzes Cīrules vadībā.

2. Uzņēmēji sadarbojas

Vairāku nozaru uzņēmēji sapratuši, ka pelēkajā sektorā strādājošo konkurentu nekaunības apkarošanai nepieciešama sadarbība. Spilgts piemērs tam ir būvniecības joma, kuras pārstāvji, izmantojot galvenokārt nozares profesionālās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) palīdzību, veido dialogu ar valsts sektoru, lai rastu optimālo risinājumu pelēkā sektora mazināšanai. "Būvniecība ir tā nozare, kurā ēnu ekonomikas īpatsvars gandrīz divreiz pārsniedz tos rādītājus, kādi ir kopumā valstī. Man prieks, ka LBP jau kopš 2016. gada pavasara aktīvi strādā, lai situāciju labotu. Šis ir labas sadarbības piemērs, jo VID viens pats maz ko var izdarīt, ja nozarē nav vēlmes ēnu ekonomiku mazināt," Dienai šogad sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Iepriekš nepieciešamību pašiem uzņēmējiem vienoties par stratēģiju cīņai ar ēnu ekonomikā strādājošajiem konkurentiem pauduši taksometru biznesa, apsardzes un vēl citu jomu uzņēmēji.

3. Jezga ap nodokļiem

2016. gada pēdējos mēnešos uzvirmoja asas un emocionālas diskusijas par to, cik liela nākamgad būs mikrouzņēmumu nodokļa likme un kā tā tiks aprēķināta. Politiķi īstenoja savdabīgas "dejas" – gan "viens solis uz priekšu, divi sāņus", gan "lecam kopā, bet katrs savā ritmā". Jādomā, ka tas sadusmoja Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kurš, kā vēstīja LETA, situāciju raksturoja, sakot, ka nodokļu jomā "savārīta kārtīga putra". Savukārt īsi pirms Ziemassvētkiem notikušais Saeimas balsojums par atteikšanos no 2015. gadā pieņemtā lēmuma nākamgad ieviest normu, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jāmaksā no summas, kas nav mazāka par 75% no minimālās algas, bet vēlāk – no minimālās algas 100% apjomā, lika politiķiem, uzņēmējiem un visai sabiedrībai saprast, ka ar vajadzīgu un vērtīgu ideju – stiprināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību – nepietiek, ja idejas iedzīvināšanas mehānismi maz atbilst realitātei. Haoss, kas izveidojās ap mikrouzņēmumiem un kopumā ap sociālajām iemaksām, kārtējo reizi pierādīja, ka likumus un citus normatīvos dokumentus nedrīkstētu rakstīt atrauti no realitātes – ierēdņu kabinetos, uzņēmējdarbības vidi skatot vien medijos, turklāt šādus dokumentus nekādā gadījumā nedrīkstētu gatavot bez detalizētas un analītiskas nodarbinātības jomas izpētes, kas ietvertu apspriešanos gan ar darba devējiem, gan ar strādājošajiem. Labā ziņā savukārt ir tā, ka, lai gan bija vērojami centieni sarīdīt sabiedrību, pretējās frontes pusēs noliekot mikrouzņēmējus un pārējos nodokļu maksātājus, tas laimīgā kārtā neizdevās.

4. Divu ātrumu Latvija

Aizvien vairāk pamanāmas kļuvušas atšķirības starp ekonomisko attīstību, no vienas puses, Rīgā, Pierīgā un lielākajās Latvijas pilsētās, no otras puses – nomaļos lauku reģionos. Padziļinājusies plaisa gan algu lielumā, gan bezdarba līmenī, gan apdzīvotības blīvumā, gan jaundibināto uzņēmumu skaitā, gan arī pieejamās infrastruktūras kvalitātē. Atšķirību palielināšanos intervijā Dienai šoruden uzsvēra arī Ministru prezidents Māris Kučinskis. Jāpiebilst, ka pretēji ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, kurš ar medijiem plaši runā par Ziemeļvalstīm, un satiksmes ministram Uldim Augulim, kura iecienītais temats jau ilgu laiku ir Ķīna, premjerministrs kā ekonomikas attīstībai būtisku faktoru akcentējis tieši situāciju Latvijā, it īpaši reģionos.

5. Igaunijai pa pēdām

Šogad vēl intensīvāk nekā iepriekš mūsu valstī izskanēja atziņa – Igaunija Latviju apsteigusi. Mūsu pašmāju uzņēmēji uzsvēra, ka Igaunijas biznesa vide ir draudzīgāka gan lieliem, gan vidējiem, gan maziem komersantiem un ka ziemeļu kaimiņzemē dienests, kas ir Latvijas VID analogs, izturas pret godīgajiem nodokļu maksātājiem daudz draudzīgāk nekā mūsu VID. Turklāt arī daudzus likumus un noteikumus igauņi pratuši uzrakstīt precīzāk, nepārprotamāk un vienkāršāk. Uzņēmējiem piebalsoja ekonomikas analītiķi un norādīja uz to, ka Igaunijā vidējā bruto alga jau sen pārsniegusi 1000 eiro mēnesī, turklāt arī valstī noteiktā minimālā alga ir augstāka nekā Latvijā. Jautājums par to, kā Latvijai panākt ziemeļu kaimiņvalsti, kļuva par aktuālu tematu daudzās, dažādās ekonomikai veltītās diskusijās, bet atbilde, kā bija, tā joprojām palika vien zvaigznēs rakstīta. Tikmēr cilvēki, kuri Baltijas valstis salīdzina empīriski – savā pieredzē, nevis raugoties vien skaitļos, kas ierakstīti excel tabulās, uzsver – Latvijas valsts varas pārstāvji varētu sākt ar to, ka aizgūst Igaunijas prasmes, pirmkārt, lūkoties nākotnē, nevis pagātnē, otrkārt, attīstīt inovācijas, savukārt Latvijas uzņēmēji varētu ņemt piemēru no Igaunijas uzņēmējiem un vairāk rūpēties par ieguldījumiem sava biznesa attīstībā, mazāk – par personīgā komforta paaugstināšanu.

6. Algu lēnais, stabilais kāpums

Lai arī bez strauja lēciena augšup, kopumā vidējā darba samaksa šogad turpināja kāpt. Šā gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 847 eiro, un, salīdzinot ar 3. ceturksni pērn, tā bija palielinājusies par 18 eiro jeb 2,2%, kas ir gan zemāks gada pieauguma temps nekā šī gada 2. ceturksnī, kad kāpums bija 3,3%, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ekonomikas analītiķi un darba tirgus eksperti prognozē, ka algu kāpums turpināsies, it īpaši nozarēs, kuru uzņēmumi apliecinājuši sevi kā prasmīgus naudas pelnītājus un kurās jau vērojams prasmīgu darbinieku trūkums, piemēram, informācijas tehnoloģiju jomā. Nodarbinātības jomas eksperte Katrīna Ošleja šoruden intervijā Dienai uzsvēra – Latvijas darba tirgū jau manāma un turpmāk aizvien vairāk nostiprināsies situācija, ka noteikumus diktē vairs ne darba devēji, bet darbinieki, taču tikai ar darba tirgū nepieciešamajām prasmēm un iekšēju motivāciju apveltīti darbinieki, nevis kurš katrs strādājošais.

7. Ķīnas vilciens Rīgā

Novembra sākumā Rīgā tika sagaidīts testa konteinervilciens no Jivu, kas atrodas Ķīnā, stiprinot cerības, ko jau vairākus gadus medijiem pauduši gan Satiksmes ministrijas, gan Latvijas dzelzceļa pārstāvji, – Krievijas kravu kritumu gan mūsu valsts dzelzceļam, gan ostām kompensēs Ķīnas kravas. Testa konteinervilcienam varētu sekot daudzi citi vilcieni ar kravām no Ķīnas, jo uzņēmuma Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmums SIA LDz loģistika jau strādā pie konteinervilcienu organizēšanas un pie jaunu maršrutu izstrādes, lai būtu iespējams nodibināt pastāvīgu satiksmi, Dienai pēc Ķīnas konteinervilciena ierašanās Rīgā stāstīja Latvijas dzelzceļa pārstāvis Māris Ozols. Turklāt šoruden Rīgā satiksmes ministrs Uldis Augulis un Ķīnas Nacionālās attīstības un reformu komisijas vicepriekšsēdētājs He Lifengu parakstīja memorandu par visaptverošu sadarbību transporta un loģistikas jomā, informēja Satiksmes ministrija. Tikmēr tranzīta nozares eksperti mudinājuši neaizmirst, ka Latvijai vajadzīga gudra stratēģija, lai kravas no Ķīnas nonāktu mūsu valsts ostās, nevis, piemēram, pie dienvidu kaimiņiem – Lietuvas ostā Klaipēdā.

8. Iezvanīts start-up laikmets

Šogad novembrī Saeima pieņēma Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, kas stāsies spēkā nākamgad. Pēc šī likuma pieņemšanas ārvalstnieku interese par savu jaunuzņēmumu dibināšanu Latvijā palielinājās, secinājusi Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka, vēstīja LETA, un, atsaucoties uz laikrakstu Lietuvos žinios, arī informēja – Lietuvas jaunuzņēmumi sākuši apsvērt pārcelšanos uz Latviju, jo nodokļu likme jaunuzņēmumu darbinieku algām šādiem uzņēmumiem varētu būt trīs reizes zemāka nekā Lietuvā. Biznesa vides pārstāvji uzsvēruši, ka jaunuzņēmumu jeb start-up segments mūsu valsts tautsaimniecībā šā gada laikā kļuvis aizvien labāk pamanāms – vairs nav runa par dažiem, individuāliem start-up veidotājiem, bet par ekonomikas segmentu, kurā ietverts potenciāls spēcīgai attīstībai. Pagaidām vēl, simbolos runājot, start-up joma gan ir pavasara pirmo ziedu stadijā. Vai un kad pienāks rudens ar bagātu ražu, to rādīs laiks.

9. Tradīcijas un trauslums

Šis gads atklāja, ka daudzus gadu desmitus ilga vēsture un spēcīgas tradīcijas nav garants uzņēmumu veiksmīgai konkurētspējai XXI gadsimta otrās desmitgades mainīgajā situācijā. Neraugoties uz dažu optimistu cerībām, atdzimšanu nepiedzīvoja vēsturiskais metalurģijas gigants Liepājas metalurgs, kuram nelīdzēja ne pārtapšana par KVV Liepājas metalurgs, ne arī izmaiņas īpašnieku vidū. Notikumi, kas šajā gadā risinājās ap metalurģijas uzņēmumu, lika domāt, ka tā nākotne ir ļoti neskaidra. Sarežģītā finansiālajā situācijā nonāca arī kosmētikas un parfimērijas ražotājs Dzintars, kura vēsture sniedzas līdz pat XIX gadsimta vidum. Zemgales priekšpilsētas tiesa 17. oktobrī ierosināja Dzintara tiesiskās aizsardzības procesa lietu, turklāt, kā informēja LETA, Dzintara zaudējumi pērn, salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājās par 76% – līdz 2,633 miljoniem eiro. Diena jau vēstīja, ka par būtiskiem Dzintara grūtību cēloņiem tiek uzskatīta gan Krievijas ekonomiskā nestabilitāte un rubļa vērtības šūpošanās, gan sarežģītā situācija Ukrainā un grivnas kursa svārstības, jo tieši Krievija un Ukraina vēsturiski ir Dzintaram svarīgi eksporta tirgi. Šoruden arī atklājās, ka Dzintara devumam Latvijā joprojām ir ne mazums cienītāju, tomēr netrūkst arī kritiķu. Ar izaicinājumiem šogad sastapās arī Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, kuras aizsākumi rodami jau XIX gadsimta 60. gados un kuru tradicionāli uzskata par vienu no svarīgākajiem darba devējiem Latgales lielākajā pilsētā Daugavpilī.

10. Bēgļi un uzņēmēji

Reālistisku attieksmi šis gads mācījis saistībā ar bēgļiem Latvijā. Iepriekš temats, kas saistīts ar bēgļu un patvēruma meklētāju ierašanos mūsu valstī, tika apvīts ar ļoti krāšņām emociju virtenēm. Viena politiķu un sabiedrības daļa demonstrēja labvēlīgu attieksmi, kam reizēm cauri vīdēja augstprātība: "Ak, paskatieties, kādi mēs labi un viesmīlīgi! Vai visa Eiropa to pamanīja?" Savukārt cita politiķu un sabiedrības daļa pret bēgļiem demonstrēja tik noliedzošu attieksmi, kas radīja iespaidu par spēcīgiem pašu kompleksiem un milzīgu iekšējo nedrošību. Jāteic, šajā sabangoto emociju korī vairāku uzņēmēju izteikumi skanēja kā veselā saprāta balss, jo pauda: "Esam gatavi piedāvāt bēgļiem darbu, ja šiem cilvēkiem ir kaut niecīgas latviešu valodas zināšanas un konkrētajam amatam nepieciešamās profesionālās iemaņas." Oktobrī mediji, atsaucoties uz LTV, vēstīja, ka Latviju atstājuši pēdējie divi no 23 bēgļiem, kurus mūsu valsts uzņēma Eiropas Savienības programmas ietvaros. Savukārt decembrī portāls Diena.lv, citējot LNT, informēja, ka Latvijā sākuši atgriezties bēgļi, kuri mūsu valsti pameta, lai dotos labākas dzīves meklējumos uz Vāciju. Tas liek domāt, ka par bēgļu vietu mūsu valsts darba tirgū tiks runāts arī nākamgad.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas