Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Šoferu kultūra pieklibo

Arī Pierīgā ir autoceļi, kur remonta vietā iztiek ar bedrīšu lāpīšanu.

Viena no lielākajām VSA Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) struktūrvienībām ir Rīgas ceļu rajons, kas plešas ap Rīgu robežās Saulkrasti–Sigulda–Ogre–Lielvārde–Baldone–Olaine un Jūrmala, un tajā esošo autoceļu kopējais garums ir 1700 kilometru.

Lielākā daļa satiksmes plūsmas

Šo autoceļu kopgarums gan veido tikai ap 8% no kopējā Latvijas autoceļu tīkla garuma – 22 tūkstošiem kilometru, tajā pašā laikā Pierīgas īpatnība ir tā, ka šajā reģionā, rēķinot pēc garuma kilometros, ir ap 24% no visiem valsts galvenajiem autoceļiem, stāsta LAU Rīgas ceļu rajona vadītājs Ivars Munkens. "No šā arī izriet īpatnība, ka liela daļa no mūsu rajonā apsaimniekošanā esošajiem ceļiem ir ar augstu satiksmes intensitāti, tajā skaitā arī salīdzinoši lielu kravas autotransporta satiksmi pa šiem ceļiem," viņš akcentē.

Lai arī autoceļu uzturēšanas kritēriji atbilstoši konkrētā autoceļa uzturēšanas klasei Pierīgā neatšķiras no citiem valsts reģioniem, tomēr daudz lielākā satiksmes intensitāte veicina ceļu straujāku nolietošanos un prasa biežākus un lielākus izdevumus autoceļu uzturēšanai. "Visam klāt arī nāk fakts, ka līdz ar lielāku satiksmes intensitāti ir arī lielāks autoceļa kvalitātes vērtētāju skaits. Varbūt uz nomaļāka ceļa radušos defektu autobraucēji vai nu nemaz nepamanīs, vai arī uzreiz par tiem neziņos uzturētājiem, tajā pašā laikā mūsu ceļu rajonā šādas situācijas daudz ātrāk tiek pamanītas un par to ziņots. Kā mēs savā starpā runājam – ja nav saņemta kritika, tātad mūsu saimniecībā viss ir kārtībā. Jo pārsvarā jau tomēr saņemam ziņojumus par problēmsituācijām, lai gan patiesības labad jāpiebilst, ka nav reti gadījumi, kad cilvēki mums piezvana, lai pateiktu arī paldies par darbu," pauž Munkens.

Raksturojot autoceļu stāvokli reģionā, Munkens stāsta, ka situācija vērtējama kā duāla – daļa ceļu ir atbilstošā kvalitātē, bet daļa ir slikti. "Rīgas nodaļas pārziņā ir 373 kilometri galveno valsts ceļu posmu, no kuriem 83 kilometri ir avārijas stāvoklī. Reģionālās nozīmes autoceļu grupā slikta kvalitāte šobrīd ir 129 kilometru kopgarumā, bet vietējas nozīmes ceļiem – 160 kilometri. Mūsu saimniecībā no kopējā autoceļu garuma 36% nepieciešams veikt nopietnu remontu," atzīst eksperts.

Sabrukušajos posmos pavasarī bedres veidojas ļoti strauji lielās satiksmes intensitātes dēļ. Munkens norāda, ka pieejamā finansējuma ietvaros LAU veic nepieciešamos uzlabojumus, vienlaikus atzīstot, ka pareizāk būtu nevis regulāri lāpīt bedres uz brūkošajiem ceļu posmiem, bet rast iespēju tos rekonstruēt. "Liekot ielāpu uz ielāpa, autoceļa lietošanas kvalitāte neuzlabojas. Ar ielāpiem tiek mazināta iespējamība sabojāt automašīnu, taču braukšanas komforta sajūta pa šādiem ceļiem nav vēlamajā līmenī," norāda Munkens.

Vienlaikus viņš kritiskus vārdus velta autobraucējiem, kuri apzināti vai neapzināti pārkāpj noteiktos īslaicīgos ātruma ierobežojumus vietās, kur LAU darbinieki veic remontdarbus, tajā skaitā lāpa bedres. "Bedrīšu lāpīšana lielā mērā ir roku darbs, kas nozīmē, ka konkrētajā ceļa posmā strādā cilvēki. Lai arī darbu laikā esam izvietojuši ātruma ierobežojuma zīmes un atbilstošos satiksmes organizācijas līdzekļus, nereti mūsu darbinieki spiesti strādāt diezgan liela stresa apstākļos, kad autovadītāji, to skaitā arī ar kravas auto, apbrauc remonta veicējus lielā ātrumā. Ticiet man, nav omulīgi atrasties uz ceļa brīdī, kad nelielā attālumā garām lielā ātrumā aiztraucas fūre. Aicinu autovadītājus padomāt par to, ka tajā brīdī cilvēki veic darbu uz autoceļa un rūpējas tieši par autobraucēju braukšanas apstākļu uzlabošanu," pauž Munkens.

Viņš piekrīt, ka par autovadītāju sliktu manieri un arī necieņu pret citiem braucējiem un ceļu uzturētājiem uzskatāmas situācijas, kad asfaltēto autoceļu posmos, kur tiek veikta selektīvā virsmas apstrāde, to noklājot ar šķembu un bitumena maisījumu, samērā liels skaits autovadītāju neievēro noteiktos ātruma ierobežojumus. Rezultātā šie šoferi ne tikai apdraud citus autovadītājus, raujot no ceļa augšā šķembas, kas var sabojāt automašīnas, bet arī bojā jauno segumu. "Rezultātā bieži šādu autovadītāju dēļ esam spiesti otrreiz darīt to pašu darbu. Loģiski, ka tas ir gan papildus iztērēts laiks, gan cilvēku darbs, gan finanses, ko mēs varētu ieguldīt citos objektos," akcentē LAU pārstāvis, piebilstot, ka, lai gan autovadītāju kultūra ir būtiski uzlabojusies, tomēr šādi gadījumi norāda, ka mums vēl ir tāls ceļš ejams līdz ideālai situācijai.

Daudz grants ceļu

30% no LAU Rīgas ceļu rajona apsaimniekotajiem autoceļiem ir ar grants segumu, kas prasa lielus izdevumus to uzturēšanai un kopšanai un vienlaikus arī rada autovadītājiem grūtības tos izbraukt pavasarī un rudenī, kad šie ceļi kļūst pārlieku pārmitrināti. "Vissliktākā situācija ir tieši šķīdoņa laikā, kad grants segumi pārsvarā visu laiku ir ar lielākiem vai mazākiem defektiem, kurus greiderēšanas rezultātā laika apstākļu dēļ pilnībā novērst nevar. Arī posmos, kuros ir sakārtota ūdens atvade, segumā tomēr defekti veidojas. Tomēr šajos posmos ceļa malās nekrājas ūdens, kā tas novērojams tur, kur ceļa nomalēs ir izveidojušies uzauguma vaļņi, kas neļauj aizplūst ūdenim no brauktuves," skaidro  Munkens.

Rīgas reģionā uz grants ceļiem ir arī lielāka satiksmes intensitāte nekā citur Latvijā, kas rada to lielāku noslodzi un līdz ar to nepieciešamību tos regulārāk uzturēt un kopt, stāsta LAU pārstāvis, piebilstot, ka arī Pierīgas grants ceļu kvalitātes uzlabošanai tiek pielietota dubultās virsmas apstrādes tehnoloģija, noklājot grants ceļu ar šķembu un bitumena maisījumu, uzlabojot braukšanas apstākļus un novēršot ceļu putēšanu sausajā laikā. Rīgas ceļu rajona Rīgas nodaļas teritorijā pirmo dubulto virsmu uzklāja 2014. gada vasarā uz autoceļa Ķekava–Plakanciems 2,3 kilometru garumā. Pirms šīs virsmas uzklāšanas šim posmam tika sakārtoti ceļa sānu grāvji un pastiprināta ceļa sega ar šķembām 10 centimetru biezumā. Šogad Rīgas ceļu rajonā plānots veikt dubultās virsmas apstrādi vēl četros grants ceļu posmos.

Uzklausa pašvaldības

Kvalitatīvi autoceļi ir viens no būtiskiem faktoriem ikvienas pašvaldības iedzīvotāju ikdienas dzīvē, tāpēc, organizējot ceļu, sevišķi reģionālās un vietējās nozīmes, uzturēšanu un remontus, svarīga ir šo plānu pieskaņošana reālajām vajadzībām. Munkens norāda, ka savstarpēja plānu saskaņošana ar pašvaldībām ir viens no ikdienas darbu procesiem. "Vienmēr cenšamies ieklausīties pašvaldību vajadzībās un priekšlikumos gan attiecībā uz ikdienas uzturēšanas procesu, gan lielāka vai mazāka apjoma remontdarbiem. Tas īpaši svarīgi ir tajos ceļu posmos, kur satiksmes intensitāte ir ievērojami mazāka un autoceļa normatīvos noteiktā uzturēšanas klase ir zemāka. Kopīgi izplānojot darbus, tādējādi varam nodrošināt kvalitatīvāku kopējo satiksmes komfortu," akcentē LAU pārstāvis, piebilstot, ka arī dubultās virsmas apstrāde vai atputekļošanas darbi nereti prioritārā kārtā tiek īstenoti tajos ceļu posmos, ko ieteikuši pašvaldību pārstāvji, balstoties uz iedzīvotāju viedokli. Kā piemēru viņš min labo sadarbību ar Ogres novada pašvaldību, arī Saulkrastu, Inčukalna, Lielvārdes, Ikšķiles un Ķeguma pašvaldībām, kur LAU sniedz atsevišķus pakalpojumus ceļu jomā, kā arī padomus un konsultācijas par ceļu uzturēšanas darbiem. "Priecē, ka pašvaldību vadītāji nekad neatsaka tikšanos. Turklāt no novadu pagastu pārvalžu vadītājiem saņemam arī informāciju par ceļu stāvokli un viņu redzējumu, kas ir aktuālākais autoceļu jomā, tādējādi nosakot precīzākus prioritāro darbu plānus," rezumē Munkens. 

 

Top komentāri

Jūs smiesieties
J
Baļķus, kurus tradicionāli pludināja pa Daugavu, tagad ved pa ceļiem, jo Daugava ir aizbarikādēta ar nemākulīgi projektētiem HESiem. Tagad par ceļiem būtu jāmaksā Latvenergo, kurš no šā "biznesa" gūst peļņu!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas