Premjera amata kandidāte Evika Siliņa starp neatliekamajiem darbiem, kas paveicami līdz šā gada beigām, nosaukusi jautājumus par Sadales tīkla tarifiem, hipotekāro kredītu procentiem, inflāciju un pārtikas cenām. Tāpat viena no viņas prioritātēm būs banku un finanšu institūciju konkurence. Te ir vērts analizēt, kurus no šiem jautājumiem premjers un valdība patiesi var ietekmēt, kuri procesi notiek pasaules tendenču ietekmē un kuriem jau ir iestrādnes un gaidāmi atbilstoši rezultāti neatkarīgi no valdības sastāva.
"Ir daudzas svarīgas aktualitātes, kas uzkarsējušas sabiedrību, kurās iesaistījušies arī daudzi politiķi. Sadales tīkla tarifi, hipotekāro kredītu procenti, pārtikas cenas ir dažas no tām. Un šajos jautājumos nāksies pieņemt lēmumus. Taču lielākais risks – zem šī spiediena var tikt pieņemti sasteigti lēmumi ar nevēlamām sekām, pārāk dziļi iejaucoties nozaru darbībā, neizvērtējot ilgtermiņa sekas un ar visai ierobežotu īstermiņa ieguvumu. Būtiskāk ir ķerties pie strukturāliem risinājumiem, kas mazinātu negatīvās sekas ilgtermiņā. Daudz no minētā ir ārējas ietekmes rezultāts, un to padarīt par nebijušu nav valdības spēkos. Taču šādi risinājumi ir sarežģīti, prasa politisko izlēmību pretēji populistiskiem soļiem, kur politiskos punktus šķietami vieglāk noplūkt," teic SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Saruks tāpat
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 30. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!