Tiesā apgalvo, ka tas esot tikai kārtējais tiesu portāla elektroniskās sistēmas "gļuks", taču, ņemot vērā personas un struktūras, kuru intereses skar šīs lietas izskatīšana, tam ir diezgan grūti noticēt – jo vairāk, ka divās nedēļās pēc "gļuka" konstatēšanas tas tā arī nav ticis izlabots.
Izskatāmais kriminālprocess ir ierosināts pēc diviem Krimināllikuma 117. panta punktiem par slepkavību pastiprinošos apstākļos – mantkārīgā nolūkā un grupā. Apsūdzēta par šo noziegumu ir bijusī Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas darbiniece Tatjana Smoļakova.
Taču interesantākais ir cietušo sastāvs – ja Rīgas Centrālcietumā līdz tam nebūs atgadījies kārtējais "mīklainais negadījums", uz tiesu no 365. kameras vajadzētu tikt konvojētam labi pazīstamajam Igoram Ivanovam, kas notiesāts uz 12,5 gadiem par savas sievas Ellas Ivanovas slepkavības pasūtīšanu 2008. gada janvārī (tiesvedība lietā vēl turpinās).
Ivanovs, kas Latvijā ilgus gadus bija pazīstams gan ar iespaidīgiem īpašumiem, no kuriem vērienīgākais bija Arēna Rīga, gan ar leģendām par viņa kriminālo pagātni un saitēm, pēdējos gados uz savas ādas ir pārliecinājies, ka ar cilvēku, kas atrodas Latvijā ieslodzījuma vietā, pat neraugoties uz "statusu", var notikt itin viss.
Pārsteidzoši, bet fakts: šajā lietā viņš ir cietušā statusā – tieši Ivanova slepkavības mēģinājums, viņam jau atrodoties ieslodzījuma vietā, ir ticis organizēts ar cietuma darbinieces palīdzību. Un, ja Centrālcietuma 365. kamerā atkal kas gadīsies, tas nebūs pirmoreiz – 2010. gada 23. martā tieši šajā kamerā pēkšņi un strauji nomira ieslodzītais Aleksandrs Dudkins.
"Par Dudkina nāves faktu Rīgas Centrālcietumā tika sākts kriminālprocess, un izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka Dudkina nāve ir nevardarbīga un iestājusies sirds slimības rezultātā," šāds ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes oficiālais slēdziens. Taču vairāki avoti Dienai ir apliecinājuši, ka nāve "sirds slimības rezultātā" ieslodzītajam iestājusies pēc tam, kad Dudkins izdzēris Ivanovam paredzētu buljona krūzīti.
"Domāju, tāpēc, ka buljons bija paredzēts man, ārsti atnāca pēc 35–40 minūtēm pat bez medicīniskā čemodāniņa, kad Dudkins jau ar garantiju bija miris," tāda ir versija Dienas rīcībā esošajās Ivanova ar roku rakstītajās liecībās, kur viņš izsaka skaidru pārliecību – buljons bijis nāvējošs un bijis paredzēts viņam.
"Es piezvanīju Dudkina sievai un piesardzīgi ieteicu uzstāt uz ekspertīzi. Dudkina sieva pēc tam man paziņoja, ka viņai kategoriskā formā tas bija atteikts! (..) Manam lūgumam sniegt liecības attiecībā uz Dudkina nāvi cietuma administrācija atteica – es vienīgais no visas kameras netiku nopratināts," šādi Ivanovs trīs gadus vēlāk sūdzējies prokuratūrai, taču viņa sūdzības nav ņemtas vērā.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure tagad divu dienu laikā tā arī nevarēja vai nevēlējās atbildēt uz Dienas jautājumu – vai Dudkinam ir veikta tiesu medicīniskā ekspertīze un kas tieši to veicis. Taču jebkurā gadījumā – ja ne attiecībā uz buljonu, tad kopumā – Ivanova bailes par savu dzīvību aiz it kā drošajiem cietuma mūriem tiešām nav bijušas bez pamata.
Izrādās, jau 2011. gada 9. februārī, "pamatojoties uz Drošības policijas ziņojumu par operatīvā ceļā iegūtu informāciju, ka notiek sagatavošanās darbības no Tatjanas Smoļakovas un Staņislava Ļebedeva puses, lai organizētu Igora Ivanova slepkavību", ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par slepkavību (faktiski – slepkavības organizēšanu).
Smoļakova bija Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas vecākā inspektore, savukārt Ļebedevs savulaik ir bijis Ivanova biznesa partnera Genādija Bondarika apsardzes vadītājs. Bondarika māja Baltezerā atradās nedaudz vairāk nekā puskilometra attālumā no Ivanova mājas, kur notikusi gan Ivanovas slepkavība, gan citi dramatiski atgadījumi.
Nu kriminālprocess, kurā ir apsūdzēta bijusī Centrālcietuma darbiniece, ir nonācis Latgales priekšpilsētas tiesā. Jebkāda informācija par prāvu ir noslepenota, taču Dienas rīcībā ir Smoļakovas izmeklēšanas laikā sniegta liecība: "Sarunas laikā Ļebedevs pateica, ka ir lieli cilvēki, kuri ir ieinteresēti Igora Ivanova slepkavībā, un par tās veikšanu ir liela nauda. Ļebedevs pateica, ka par Igora Ivanova slepkavību šie cilvēki var samaksāt 100 000, kādā naudas mērvienībā, es neatceros."
Ņemot vērā pierādījumu smagumu, nez vai Smoļakovai ir lielas cerības uz attaisnojošu vai pat mīkstu spriedumu. Taču saistībā ar šo procesu un tā izmeklēšanu ir virkne faktu, kas skaidri apliecina – notiesāts tiks "bandinieks", savukārt īstie nozieguma organizētāji palikuši brīvībā un neatklāti. Vēl vairāk – izmeklēšanas laikā ir izdarīts viss, lai tā notiktu.
Visu Lato Lapsas rakstu Slepenība un mīklaini "negadījumi" ar īpašu motivāciju lasiet piektdienas, 6. februāra, laikrakstā Diena!