Lai uzlabotu situāciju, jau 2009. gadā tika ieviesta vēža savlaicīgas atklāšanas programma - krūts vēža pārbaudi 50-69 gadus vecām sievietēm valsts apmaksā reizi divos gados. Taču vēl tagad nav sasniegti labi rezultāti - pērn no visām sievietēm, kurām tika izsūtīts uzaicinājums veikt valsts apmaksātu pārbaudi, aicinājumam atsaucās tikai 35,9% sieviešu. Tikmēr citur Eiropā jau domā par programmas pārtraukšanu, jo rezultāti ir tik labi, ka tā vairs nav nepieciešama.
Reģionos labāk
Lai gan kopumā Latvijā rādītāji nav apmierinoši, situācija, ja vērtē atsevišķus reģionus, ir krietni labāka. Respektīvi, pērn Vidzemē gandrīz puse jeb 48,7% aicināto sieviešu atsaukušās uzaicinājumam veikt krūts vēža skrīningu. Labāki par vidējiem rādītājiem valstī ir arī Kurzemes, Latgales un Zemgales reģionā, attiecīgi 36,9%, 37,8% un 36,6%, bet krietni sliktāka situācija ir Rīgā un Rīgas reģionā, jo tur pērn uz mamogrāfijas procedūru ieradušās tikai 31,3% uzaicināto sieviešu.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Māra Āboliņa Dienai skaidro, ka rezultāti ārpus Rīgas ir labāki, jo tur pastāv ciešāka sadarbība starp pacientu un ģimenes ārstu. Savukārt Vidzemē ir labākie rādītāji, jo arī ģimenes ārstu gada darbības novērtēšanā ir sasniegti labi rezultāti kritērija izpildē par reģistrēto pacientu dalību valsts organizētajās vēža skrīninga programmās. Ģimenes ārstiem ir pieeja informācijai par viņa praksē reģistrēto pacienšu dalību vēža skrīninga programmās, un ārsti tiek motivēti sekot līdzi, lai pacientes šajās programmās piedalītos. Tas gan ir viens no ģimenes ārstu kvalitātes kritērijiem, kas ārstiem būtu jāizpilda ne tikai laukos, bet arī galvaspilsētā.
Jāmaina organizācija
Pēc Latvijas Onkoloģijas asociācijas prezidenta, profesora Jāņa Eglīša domām, problēma ir organizācijā. Kā labo piemēru viņš Dienai min Slovēniju, kur veselības pārbaudes apmeklējuma rezultāti ir ļoti augsti. Tur atbilstoši valsts teritoriālajam principam izveidotas divas iestādes, kurām ir pieejama visa informācija par sievietēm attiecīgajā vecumā un tās gan sūta uzaicinājumus, gan sievietes apzvana, gan atkārtoti atgādina un sarunās piedāvā piemērotus izmeklējuma laikus. Tā jau pirmajos gados sasniegta 90% atsaucība. Slovēnijā un dažās citās valstīs pat plānots valsts apmaksāto programmu pārtraukt - sabiedrība jau ir pietiekami apzinīga, lai sievietes veiktu izmeklējumus bez īpaša mudinājuma. Bet tas noteikti nav Latvijas gadījums, uzsver Eglītis. Latvijā jādomā, kā uzlabot atsaucību.
Šobrīd NVD tikai izsūta vēstules, bet neatbild par izmeklējumu kvalitāti. Respektīvi, situācija, kad Latvijā mamogrāfiju veic vairāk nekā 30 juridiskās iestādēs, pēc ārsta domām, ir nepieļaujama, jo nav garantiju par kvalitāti. Ideālā gadījumā šos skrīningus vajadzētu veikt vienīgi lielajās slimnīcās. Lauku reģionus varētu nosegt mobilie mamogrāfi, bet tālākajai diagnostikai un ārstēšanai vajadzētu notikt vien vietās, kur iespējams garantēt kvalitāti. Eglītis gan atzīst, ka tas pašreizējā finanšu situācijā nav iespējams.
Tikmēr vismaz privātās medicīnas iestādes varētu sniegt NVD datus par tām mamogrāfijas procedūrām, kas nav veiktas skrīninga programmas ietvaros, bet ar ģimenes ārsta vai ginekologa nosūtījuma. Tad aina, iespējams, būtu pozitīvāka, kā arī ietaupītos līdzekļi. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC) vēža savlaicīgas atklāšanas programmas ietvaros atnāk vien trešdaļa pacienšu, pārējās pārsvarā nāk ar ģimenes ārsta vai ginekologa nosūtījumu, Dienai stāsta LOC Diagnostiskās radioloģijas nodaļas vadītājs Jānis Saulīte. Arī viņš uzskata, ka vairāk nekā 30 Latvijas vietās, kur veic mamogrāfiju, nav iespējams nodrošināt kvalitāti, jo speciālistam dienā jāredz vismaz 20-30 izmeklējumu, lai saglabātu kvalifikāciju, bet ar pāris izmeklējumiem dienā ir par maz.
Būtiska, pēc Saulītes domām, ir vēl lielāka ģimenes ārstu iesaiste: "Mudināt sievieti apmeklēt skrīningu nav tikai ģimenes ārstu pienākums, bet kādam tas jādara."
Par risinājumiem sola domāt arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), Dienai apgalvojot, ka tiek pārskatīta visa sistēma - sākot no tā, kas uzaicinājumus uz veselības pārbaudi piegādā, līdz tam, kā krūts vēža paciente nokļūst līdz ārstēšanai. Tāpat jāanalizē situācija reģionos, uzdodot jautājumu, kāpēc Rīgā nav tik labu rezultātu, uzskata ministrs. Savukārt, ņemot vērā, ka krūts vēzi atklāj arī par noteikto mērķgrupu jaunākām un vecākām sievietēm, iespējams, vajadzētu domāt par to, ka šos izmeklējumus sievietei veic katrreiz, kad viņa citu iemeslu dēļ nokļūst pie ārsta.
Izmaiņas neko nedos
Kamēr tiek spriests par dažnedažādām izmaiņām, NVD domā, ka tās nekādu tūlītēju labumu nedotu. Pēc NVD pārstāvju domām, būtiska problēma ir iedzīvotāju nepietiekama izpratne par profilaktisko pasākumu nozīmību. "Daudz ir diskutēts par uzaicinājuma vēstules saturu, skrīninga izmeklējumu organizēšanas procesu, taču, veicot izmaiņas organizatoriskajās lietās, visticamāk, netiks panākts pēkšņs divkāršs vai trīskāršs atsaucības rādītāju pieaugums. Jau šobrīd lielākajai daļai uzaicināto sieviešu nepastāv būtisku šķēršļu, lai šo izmeklējumu veiktu, tomēr daudzas to nedara, jo neuzskata to par pietiekoši svarīgu lietu, kam veltīt savu laiku un enerģiju," Dienai saka Āboliņa. Respektīvi, liela daļa sieviešu domā - ja nav sūdzību par veselības problēmām, izmeklējums nav jāveic. Tomēr onkoloģiskas saslimšanas bieži attīstās bez redzamiem simptomiem, un ir īpaši svarīgi tās atklāt sākuma stadijā, kad ārstēšana var būt rezultatīvāka.
Apdraudēta nav
Lai gan sabiedrības uzskati mainās lēni, dienestā uzsver, ka pozitīvas tendences ir jūtamas, jo atsaucības rādītāji pamazām pieaug. Tāpat tiek ieviesti daži uzlabojumi. Respektīvi, šogad izstrādāta un patlaban saskaņošanas procesā atrodas speciāla rezultātu veidlapa, kas tiek izsniegta pacientei pēc krūts vēža vai dzemdes kakla vēža profilaktiskā izmeklējuma. Veidlapā norādītas ieteicamās darbības pēc rezultāta saņemšanas, un tā kalpo kā nosūtījums turpmākajam nepieciešamajam izmeklējumam. Savukārt pirmreizējā onkologa konsultācija kopš šā gada pacientam jānodrošina 10 darba dienu laikā no dienas, kad pacients vērsies ārstniecības iestādē.
Te gan jāatzīmē, ka tā sauktais zaļais koridors ne vienmēr strādā. Problēmas ir gan ārstniecības iestāžu darba organizācijā, gan ģimenes ārsta un pacienta sadarbībā, gan arī pacientu informētībā. Rezultātā izveidojas situācija, kad pakalpojumu, ko valsts apmaksā ārpus kvotām, paciente saņem pēc ilgas gaidīšanas vai izvēlas apmaksāt pati no savas kabatas. To, ka pastāv nepilnības sistēmā, atzīst arī paši ārsti. Belēvičs gan uzdevis speciālai darba grupai izprast situāciju un meklēt risinājumus.
Savukārt attiecībā uz citiem ministra priekšlikumiem NVD pašlaik ir skeptisks. Āboliņa atzīmē, ka, mainoties ministriem, parādās arī jaunas idejas, taču, vai tās tiks īstenotas, ir cits jautājums. Tāpat jāņem vērā, ka lielākas izmaiņas nav iespējamas bez papildu finansējuma, bet tā, kā zināms, nav. Viens gan esot skaidrs - vēža savlaicīgas atklāšanas programma, neskatoties uz slikto atsaucību, apdraudēta nav.