Nelielā apdzīvotā vietā Svegā Zviedrijā no 8. līdz 12. martam risinājās pasaules čempionāts kamanu suņu sportā ziemeļu šķirnes suņiem (WSA, Sleddog World Championship). Dažādās distancēs piedalījās ap 200 mušeriem (pajūgu vadītāji), bija ieradušies ap 1500 suņiem – Sibīrijas haskiji, Aļaskas malamuti, samojedi un Grenlandes suņi no divdesmit divām valstīm.
Latviju pārstāvēja Sanita Vīksne ar četriem Aļaskas malamutiem un Mārtiņš Kristons ar četriem haskijiem. Sanita Vīksne Svegā izcīnīja uzvaru, kas deva iespēju kāpt uz goda pjedestāla, un ziemeļu sniegājos izskanēja Latvijas vārds.
Ar Augstākā atbalstu
Sanita Vīksne ar dzīvesbiedru un atbalstītāju Miķeli, trim bērniem un četrpadsmit Aļaskas malamutiem no 2013. gada dzīvo Limbažu novada Viļķenes pagasta Inčos, audzina un gatavo sacensībām savus suņus. Jau gūta pirmā pieredze skijoringā, drailendā, baikdžoringā, skuteru klasē. Sanita iekļauta Latvijas izlasē, viņas ieskaites punkti jau uzrādās pasaules ranga tabulās un iegūts starptautiskais mušera numurs, kas ļauj piedalīties pasaules nozīmīgajās sacensībās. Tomēr vēl aizvadītā gada nogalē Sanita necerēja, ka nokļūs Pasaules čempionātā Svegā, jo piedalīšanās šādos pasākumos maksā lielu naudu. Taču, kā smejas Sanita, Augstākajam bija savi plāni, un 6. martā Sanita ar Miķeli un malamutiem Tedi, Togo, Tudoru un Bordo ar prāmi no Ventspils devās uz Zviedriju.
No Stokholmas līdz Svegai Vīksnes brauca mašīnā, suņi piekabē speciālos būros. Svegā cilvēku un suņu svētki, jo skandināviem suņu sacensības ir dzīvesveids. Sanitai Vīksnei tās bija pirmās tik liela mēroga starptautiskās sacensības. Protams, sirds sitas kā negudra, cerība ir, bet pārliecības trūkst, jo komandā, izņemot Bordo, visi suņi ir jauni, ar mazu sacensību pieredzi, vecumā ap divarpus gadiem.
Pirmais iespaids Svegā – ļoti stingra veterinārā kontrole. Tika pārbaudīti dokumenti un suņu veselība, sacensību aprīkojums, veiktas dopinga pārbaudes. Sanita atceras: "Mums nebija atbilstošas karabīnes, izpalīdzēja komandas biedrs Latvijas Kamanu suņu sporta kluba vadītājs Mārtiņš Kristons, kurš ar saviem haskijiem Svegā startēja NORDIC 1 klasē un 30 dalībnieku vidū izcīnīja 15. vietu."
Īsais kurss apgūts
Sacensībās galvenais bija bez kļūdām laikā pieveikt trasi. Kļūdīties varēja, piemēram, aizbraucot pa nepareizo trasi vai izkrītot pagriezienā sniegā, vai suņiem sakaujoties, kad pajūgi mainās. Par pēdējo mušers tiek diskvalificēts. Ar to jārēķinās. Trasē ir noteikums palaist garām to, kas tevi apdzen, kaut ne visi tā darīja. Ja tev garām traucas mušers ar saviem suņiem un blakus sagadās dominējoši suņi, tie var sakauties.
Sanita startēja NORDIC 2 klasē (piedalās Grenlandes suņi, Aļaskas malamuti un samojedi) 10 km sprinta distancē četru suņu pajūgā. Trīs dienās notika trīs starti. Konkurenti bija četras ekipāžas no Polijas, kas skaitījās ātrākie šajā grupā, vēl no Somijas, Zviedrijas, Vācijas. Sanita aizrautīgi, joprojām acīm mirdzot, stāsta, un es viņu nepārtraucu: "Latvijā neko tādu neredzēsi. Kalns kā māja, dažs nobrauciens tik stāvs, ka, to ieraugot, kājas kļuva stīvas. Pirmajā dienā no noguruma melns gar acīm metās, bet visu laiku jāskatās zīmes, kas norādīja, kur attiecīgā trase aiziet. Skrienot kāpumos, rokas uz ragavu roktura, galva starp rokām, apkārt neko neredzu. Haik (uz priekšu), dži (pa labi), ho (pa kreisi)! Pirmajā dienā, no stāva kalna traucoties, es Tedim un Tudoram ar ragavām pārbraucu pāri, domāju, ka viņiem kājas nolauzīšu, jo pajūgs nesas ar ātrumu ap 30 km stundā. Noklumburējām lejā, suņi pielec kājās, par laimi, tikai sapinušies bija, izrāvu siksnas no pavēderes, un laižam tālāk! Kādā asā trases līkumā Togo, ieraugot pretim skrienošu pajūgu, ielēca kupenā, gribēdams iet patusēt. Lecu no ragavām, Togo saprot "nu ir auzas", un mēģina paslēpties zem Bordo astes. Es līdz staklei iekrītu sniegā, bet laimīgi izrāpojam atpakaļ uz trases, tikmēr vācu sportists mani panācis, palaižu garām. Vācietis rāda – super! Tālāk braucam divatā, bet skatos – šim suņi izpumpējušies un vairs nejaudā. Tā divatā noķeram somu Janni Harkonenu. Perfekti paejam garām. Saprotu, ka vācieša komanda iet par lēnu, saņemu dūšu un paeju garām, viņa suņi aizmugurē nāk gārgdami, jo pakaļ skriet ir vieglāk. Atkal nesamies no kalna kā baltā dūmu mākonī. Kādā nobraucienā ragavas izsprūk no kājapakšas, es šļūcu uz dibena un domāju – tagad tikai neatlaist rokas no ragavām! Ja atlaidīšu, suņi būs projām! Nesoties no kalna lejā, viņi nemaz nevar nobremzēt. Sačamdīju ragavas sliedi, uztrausos augšā un tik tālāk! Viss notika sekundes desmitdaļās! Pirmā diena bija visgrūtākā, pēc tam jau tikpat kā īsais kurss braukšanā pa kalniem iziets, un tā lieta aizgāja. Rezultātu uzlabojām katru dienu. Malamutiem varēšana noskriet 10 km sprintu zem 40 min ir izcils rezultāts! Svegā pirmajā dienā pa mīkstu sniegu trasi pieveicām 44 minūtēs, otrajā – 39 min un trešajā – 36 minūtēs! Kopsummā izcīnījām trešo vietu."
Logs uz pasauli vaļā
Uzvara prestižajā čempionātā ir augstākais Zviedrijas novērtējums Sanitas Vīksnes malamutiem. Balva – skaists smags kauss, bet galvenais ir gūtais gandarījums: "Pirmkārt, tagad esam pamanīti un novērtēti pasaules suņu sportā. Augusi mana sniega sacensību pieredze. Otrkārt, tik liela mēroga sacensībās es varēju parādīt, ko spēju sasniegt ar saviem suņiem. Manu malamutu vērtība ļoti augusi."
Šampanieti par uzvaru Sanita ar Miķeli izdzēra tikai Latvijā, un tikai tagad viņi aizrautīgi sāk atcerēties notikušā epizodes: "Pirms sacensībām vienam daudzus pasaules kausus guvušam Grenlandes suņu mušerim ieteicos, ka būšu laimīga, ja viņu noskriešu, un pirmajā dienā es viņu noskrēju par vienu minūti, bet gala vērtējumā – par astoņpadsmit minūtēm! Grenlandes suņu saimnieki ir ļoti atturīgi, bet pēc sacensībām nāca klāt, sveicinājās, teica, ka tik ātrus un disciplinētus malamutus neesot redzējuši!"
Mārtiņš Kristons ar zviedru draugu atbalstu nokārtoja latviešiem apmešanos Svegas stacijas dzelzceļa strādnieku dienesta viesnīciņā. Vīksnes ar pateicību piemin visus cilvēkus, kuru atbalsts ielikts uzvaras kaldināšanā. Tā Limbažu novada dome atvēlēja savu artavu, autoserviss Viesulis pašaizliedzīgi palīdzēja, kad pēdējā dienā pirms izbraukšanas uzsprāga mašīnas radiators, draudzīgi atbalstīja Kamanu suņu sporta klubs.
Ja viss labi veidosies, Sanita ar Miķeli cer nākamgad piedalīties ļoti prestižajās un grūtajās 160 vai 300 km garajās distanču NORDIC klases sacensībās Polardistans Zviedrijā, Sērnā.