"Pašlaik Ceļu satiksmes noteikumos ir teikts vien tas, ka velosipēdistu grupu braucienos nepieciešams pavadošais transports, taču nav noteikts, kā tieši šim transportam ir jābūt aprīkotam. Noteikumos arī nav nekādas stingrākas prasības attiecībā uz bērnu treniņu braucieniem," šādi izmaiņu nepieciešamību pamato va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Pēc viņa domām, pavadošais transports ir jāaprīko ar divām bākugunīm, norādēm par to, pa kuru pusi jāveic kolonnas apbraukšana, kā arī citiem tehniskajiem līdzekļiem.
Viņaprāt, ir nepieņemama situācija, kad kāds no velobraucējiem atrodas aiz pavadošā transporta, kā tas noticis negadījuma brīdī, un vajadzētu iet vēl tālāk - izskatīt iespēju aizliegt bērnu un jauniešu velotreniņus pa galvenajiem autoceļiem, uz kuriem ir visintensīvākā transporta kustība un braukšanas ātrums.
Profesionālo riteņbraucēju vidū gan valda uzskats, ka izmaiņām nav pamata. Komandas Evelo Team braucējs Ivo Viļumovs Dienai uzsver - šim nelaimes gadījumam nevajadzētu kalpot par iemeslu stingrākiem ierobežojumiem. Lielākā problēma ir tieši attieksme. Piecus gadus rīkojot treniņnometnes šosejas riteņbraukšanā Itālijā, viņš novērojis, ka tur princips ir tieši tāds pats. Aiz muguras brauc pavadošais auto, kam nav izteikti gaismas signāli vai citas brīdinājuma zīmes, taču pārējie vienkārši ar to rēķinās. Arī ārzemēs veloceliņu ārpus pilsētas nav, un grupas trenējas tāpat kā Latvijā. Vienīgais, kur riteņbraucēji braukt nedrīkst, ir autobāņi.
Rietumeiropā gan autovadītājus disciplinē ļoti lieli sodi, ja auto izraisītā satiksmes negadījumā iesaistīts riteņbraucējs. Tāpat ir prakse, ka autovadītājs, pietuvojoties riteņbraucējam no aizmugures, viegli signalizē, lai velobraucējs rēķinās, ka gaidāma apdzīšana. Tikmēr Latvijā uz šosejām kravas auto, veicot apdzīšanu, nedomā pat par gaisa masu, kas nonāk pret riteņbraucēju, un to apdzen pat ļoti tuvu.
Pirms vairākiem gadiem, kad Tukuma pusē līdzīgā treniņā gāja bojā riteņbraucējs, tika noteikta obligātās pavadošās automašīnas klātbūtne sporta skolu treniņu laikā. Līdz ar to arī izdarīts viss nepieciešamais, uzskata riteņbraucējs. Viņš gan rosina pastiprināti kontrolēt pavadošo auto šoferus, jo, piemēram, jaunajiem treneriem var trūkt pieredzes un trenera licenci var izņemt jebkurš. Noderīgi būtu šo sistēmu mainīt, nodrošinot vispirms apmācību. Taču šo problēmu nevar attiecināt uz konkrēto gadījumu, kur treneris bijis ļoti pieredzējis un zinošs.
Līdzīgi domā arī Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidents Igo Japiņš, paužot neizpratni, kāpēc tiek runāts par izmaiņām, neizvērtējot negadījuma cēloņus. Konkrēto riteņbraucēju vietā varēja būt arī kāds cits. Tāpat, aizliedzot šādus treniņus rīkot uz lielajām maģistrālēm, nav garantijas, ka līdzīgi negadījumi nenotiks citur. Turklāt Valmieras šoseja pēc būtības ir drošākais ceļš velobraucējiem - ir laba redzamība, ceļa segums un apdzīšanas iespējas.
Nepārspīlēt aicina arī Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, atzīmējot, ka pēc katra negadījuma nevar aizliegt kādai no satiksmes dalībnieku grupām pārvietoties pa koplietošanas ceļiem.
Visu žurnālistes Annas Strapcānes rakstu Neizgudrot riteni no jauna lasiet trešdienas, 28.oktobra, laikrakstā Diena!