Es kā Vienotības galveno problēmu, izšķiroties par nākamā ārlietu ministra kandidātu pēc Krišjāņa Kariņa demisijas, noformulēju "neradīt sev jaunu problēmu". Jūs esat ideāla kombinācija, ar ko par to parunāt, – sācis karjeru Ārlietu ministrijā, tad bijis Vienotības priekštecē Jaunajā laikā un šobrīd esat opozīcijā Saeimā.
Ja mēs pieņemam, ka paliek strādāt šī valdība un ārlietu ministram jānāk no Vienotības, tad es redzu vienu, bet diemžēl tikai teorētisku versiju – tas ir Ainars Latkovskis. Citu es īstenībā neredzu tādu, kas neradītu problēmas ne Vienotībai, ne valstij. Varbūt neesmu pamanījis vēl kādu versiju, es neizslēdzu, un jebkurā gadījumā, ja man būtu jāliek likme derībās, es neliktu, jo Latkovskis pēc definīcijas neies par ministru.
Viņš jau arī pamazām attālinās, nodeva jaunajai paaudzei Vienotības Saeimas frakcijas vadību, bet vada ietekmīgo Nacionālās drošības komisiju, kas garantē vietu pie Nacionālās drošības padomes galda.
Jā, bet viņam ir kalibrs, kāds būtu vajadzīgs, arī zināma diplomātijas spēja. Arī, labi, parlamentāra, bet ilga darba pieredze visā šajā aizsardzības, drošības, ārlietu sfērā. Ja es konsultētu Vienotību, es viņiem ieteiktu izdarīt visu, lai viņu dabūtu uz to amatu.
Visi pārējie, kas ir izskanējuši, ir lielāku vai mazāku problēmu radītāji. Ja mēs runājam par Zandu KalniņuLukaševicu, tad, zinot Ārlietu ministrijas ierēdņu, diplomātu kopumā ļoti inerto vidi, ir
Visu sarunu lasiet avīzes Dienapiektdienas, 5. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60