Viens no ugunsbīstamākajiem periodiem Latvijā ir pavasaris, kad ik dienas tiek reģistrēts desmitiem un pat simtiem kūlas ugunsgrēku, kuros izdeg zeme, sadeg ēkas un gūst apdegumus vai pat iet bojā cilvēki. Pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām - ja rudenī lauki un arī pilsētas, dzelzceļa un ceļa malas būs sakoptas, nebūs kūlas, kam pavasarī degt.
Var teikt, ka viens pavasaris ir lietaināks, cits sausāks, un no tā lielā mērā ir atkarīgs kūlas ugunsgrēku skaits. Tomēr, apskatot statistiku par pēdējiem gadiem, var pārliecināties, ka Latvijā gadu no gada ir tādi novadi, kur šo ugunsgrēku skaits mērāms desmitos, bet ir novadi, kur nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Vai tā ir sagadīšanās vai tomēr attieksme pret vidi, kurā dzīvojam un saimniekošanas veids?
Sakarā ar to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde pašvaldību attīstības un pārraudzības jomā, VUGD aicina uzlabot pārraudzību pār pašvaldībām attiecībā uz teritorijas sakopšanu, lai tās veiktu nepieciešamos pasākumus – novērstu kūlas veidošanos, kā rezultātā pašvaldību pārziņā esošajās teritorijās tiktu ierobežota kūlas ugunsgrēku izcelšanās iespējamība. Turklāt pēc VUGD rīcībā esošās informācijas apmēram 70 % kūlas ugunsgrēki notikuši pašvaldībām piederošajās teritorijās.
VUGD aicina veikt pastiprinātu uzraudzību pār to, kā pašvaldības veic obligāto zemes aizsardzības pasākumu (zemes apsaimniekošanas pasākumi un zāles pļaušana, lai novērstu kūlas veidošanos) izpildi un kontroli savās administratīvajās teritorijās, tajā skaitā, pašvaldībām piederošajos zemes gabalos.
Tāpat VUGD atgādina, ka atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam (LAPK), par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro.
Vēl VUGD atgādina, ka zemes īpašniekiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai, VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro.