Ieviešot šo principu, jaunajam dzīvokļa īpašniekam būs jānomaksā dzīvokļa parāds par komunālajiem pakalpojumiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā, kā arī zemes likumiskās lietošanas tiesībām. Parādi uz jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem pāries par periodu, kas nav ilgāks par trīs gadiem pirms dzīvokļa iegādes savā īpašumā. Savukārt par vecākiem parādiem atbildīgs būs tas dzīvokļa īpašnieks, kurš attiecīgos maksājumus nebūs veicis.
Likums grozīts, lai aizsargātu dzīvokļu īpašnieku kopību, kā arī dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses pret to dzīvokļu īpašniekiem, kuri nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem un neveic iemaksas mājas uzkrājuma veidošanai. Ņemot vērā, ka parādus nomaksās jaunie īpašnieki, samazināsies arī risks, ka dzīvojamai mājai uzkrātā parāda dēļ tiek pārtraukta kāda pakalpojuma sniegšana, teikts grozījumu anotācijā.
Praksē joprojām ir gadījumi, kad viena dzīvokļa parāds var negatīvi ietekmēt visu daudzdzīvokļu māju, tostarp apkures savlaicīgu pieslēgšanu. Tāpat ir gadījumi, kad dzīvokļus pārdod un atgūt parādus par pakalpojumiem kļūst vēl sarežģītāk, norādījuši grozījumu autori.
Principu "parāds seko dzīvoklim" plānots ieviest no nākamā gada 1.janvāra.